svētdiena, 2013. gada 24. marts

Pavasara ieskandināšana Līvu laukumā


Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas – Ģertrūdes arī Kustoņu, Benedikta, visbeidzot, Lielā un Māras diena. Šis laika posms ir saistīts ar Zemes mātes atmošanos. Mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu.
Dienā, kad tās garums tuvinās nakts garumam, latvieši tradicionāli atzīmē Lielo dienu jeb pavasara saulstāvjus. Šajā dienā daba un cilvēki svin gaismas uzvara pār tumsu - saules svētkus. Laika gaitā Lielās dienas tradīcijas iekļautas kristīgo Lieldienu svinībās.
Lielo dienu turam godā 20.vai 21. martā – atkarībā no tā, vai ir īsais vai garais gads, un cik liela ir uzkrātā kalendārā laika skaitīšanas kļūda. Senlaikos vecajie, izpētījis Ivars Vīks, pēc šīs dienas satikās, lai pārrunātu redzēto un izjusto un kopīgi lemtu par to, kas zemi un tautu sagaida jaunajā gadā.
Jā, tieši jaunajā gadā, jo mūsu senčiem senatnē ar Lielo dienu sākās saimnieciskais gads; lai tas būtu auglīgs, vajadzēja šūpoties, tātad ievibrēt zemes enerģiju. «Lielajā dienā, tāpat kā Miķeļos, saulīte skrien tikai vienā virzienā un pie tam ar lielu skubu. Ikdienas Saules lēktu un rietu vietas mainās tik strauji, kā nevienā citā gada laikā. Tāpēc šis laiks ir vislabākais astronomisku novērojumu veikšanai, jo ļauj precīzi noteikt katru kalendāra dienu.»
Pirms svinamām dienām mūsu senči sakopa māju un sētu, un to varam veikt arī mēs, piedomājot pie tā, lai māja ir ne tikai tīra un spodra, bet enerģētiski sakārtota un atbrīvota no sārņiem. Šādā namā dzīvojot, būsim veselāki un laimīgāki, raits būs katrs solis. Svarīgākais ir atbrīvoties no aizvainojumiem, sliktām domām, jo tikai tad varēsim ielaist sevī gaismu, dodot vietu mieram un harmonijai.
Uzliekot Lielās dienas rītā sāli uz bionerģētiski aktīva akmens, sāls kristāls bioenerģētiskais lādiņš uzlādējas uz ilgāku laiku – uzlādētu sāli vēlāk izmanto dziedniecībā. Mūsdienās latviskās dzīvesziņas ceļa gājēji Lielo dienu sagaida ar ugunsrituālu.
To parasti veic vakarā, kad cilvēki beiguši darba gaitas un var veltīt laiku sevis sakārtošanai. Iedegtā uguns gan stiprina, gan attīra, dodot ugunij ziedojumu – Latvijā augušus zirņus, pupas – tiek izteikts konkrēts lūgums, piemēram: «Lai mūsu novadā gudri bērni!», ko pavada vārdi: «Lai top!».
Laba vēlējumus izsaka gan par savu ģimeni, gan pilsētu un valsti, runājot to, kas uz sirds. Ugunsrituālos notiek līdzpaņemtā ēdiena svētīšana un kopīgs mielasts – Lielajā dienā der arī rakstītas olas. Šķiroties ļaudis vēl cits citam labu un pakavējas ugunskura dūmu dziedinošajā tuvumā. Katrs var ņem līdzi oglītes, ko noliek mājās vai darbā – kur sirds liek – , lai, tās uzlūkojot, atcerētos ugunsrituālā saņemto pozitīvo enerģiju.
Saskaņā ar latviešu tradīcijām jākar un jārotā šūpoles, jāšūpojas un jāapdzied vienam otru, jādzied un jakrāso olas sīpolu mizās, jāburas, jāper vienam otru ar pūpoliem, jāspēlējas, jādanco, jāgodina sauli, tādējādi veicinot možumu, veselību un skaistumu visapkārt.




















Par Rīgas Danču kluba aizsākumu var uzskatīt 1988. gadu, kad folkloras draugu kopa „Savieši” katru otro nedēļu vienu no saviem mēģinājumiem atvēlēja dančiem ar plašākas publikas iesaistīšanu.
Rīgas Danču klubs darbojas gan kā klubs, regulāri organizējot tradicionālo deju vakarus, brīvi pieejamus ikvienam interesentam, gan arī kā deju kopa, kas piedalās festivālos, pasākumos, izbraucienos, dejodami paši un māca dančus arī citiem.
Klubā galvenokārt dejo neapdarinātas, etnogrāfiskās jeb tradicionālās latviešu, lietuviešu, igauņu un citu kaimiņtautu dejas, kas nākušas no 19. gs. vidus - 20. gs. sākuma.
Klubs nodarbojas arī ar deju izpēti, rekonstrukciju un deju mācību materiālu izdošanu. Vasarās tiek organizētas deju nometnes.




Folkloras kopa „Rija” savu darbību sākusi 1989. gadā Rīgas 93.vidusskolā.
„Rija” ir apguvusi gadskārtu dziesmas un rotaļu dejas, iemācījusies svinēt latviešu gadskārtu godus, protams, kopā ar skatītājiem. „Rija” ciemojas galvenokārt bērnu namos, veco ļaužu pansionātos, Rīgas un republikas skolās, un tā var sevi dēvēt par latviešu tautas dziesmu, deju un rotaļu kopu, jo, nākot pie publikas, tās mērķis ir iesaistīt dziedāšanā, dejošanā un rotaļās visus klātesošos, tā, lai dejotu visa "zāle". „Rija” sekmīgi piedalās arī tādos Latvijas kultūras un svētku pasākumos kā Pulkā eimu, pulkā teku, Baltika, Latvju ziņģe, kā arī cienījamu Latvijas un Rīgas viesu sagaidīšanas pasākumos, kā, piemēram, Francijas prezidenta Ž. Širaka sagaidīšanā 2001. gadā. Par aktīvu piedalīšanos 18. novembra valsts svētku pasākumos Rija 1999. gadā ir saņēmusi valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pateicības rakstu.
    „Rija” ir gaidīts viesis un augstu novērtēta ne tikai Rīgā un Latvijas novados, bet arī atzinīgi uzņemta Lietavā, Igaunijā, Austrijā, Šveicē, Polijā un Anglijā. 2002. gadā kopumā „Rija” ir iepriecinājusi skatītājus, klausītājus, dziedāt un dancot gribētājus vairāk kā 50 koncertos dažādās Latvijas vietās. Pēdējā laikā „Rija” darbojas Jāņa Poruka skolas paspārnē.









Rīgas ģimeņu studija



Latvijas Universitātes deju folkloras kopa “Dandari” apvieno jauniešus, kurus saista folklora, īpaši tautas dejas.
Dandaros, izmantojot dejotāju un mūziķu pieredzi, tiek saglabāta un kopta latviešu horeogrāfiskā folklora – spēles, rotaļas, rotaļdejas, pāru un daudzpāru dejas (kadriļas), īpašu uzmanību pievēršot izpildījuma detaļām. Kopa dibināta 1980. gadā Rīgā un vēl arvien uz mēģinājumiem un koncertiem pulcē kā dejotājus, tā arī muzikantus.
Deju folkloras kopa „Dandari” apgūst arī dziedāšanu, mutvārdu folkloru un tradīcijas. Daudzas etnogrāfisko tērpu daļas ir pašu dalībnieku darinātas. Dandaru muzikanti panāk savdabīgu skanējumu, izmantojot senos instrumentus un atdarinot tautas muzikantu spēles manieri.
    Dandari piedalījušies festivālos Latvijā: Baltica, Gaudeamus, Sudmaliņas, PEPT.
    Kopas viesizrādes notikušas Gruzijā, Polijā, Krievijā (Sibīrijā), Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, ASV, Spānijā un Francijā; neskaitāmas reizes kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Dandari ir pārstāvējuši Latvijas kultūru Smitsonu institūta Tautas dzīves festivālā (Vašingtonā, ASV), EXPO 2000 (Hanoverē, Vācijā), kā arī Latvijas vēstniecību rīkotajos pasākumos.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru