Mana Latvija notikumos un bildēs: Dabas parks "Daugavas loki", Rāznas Nacionālais parks

Gleznainajā Daugavas senlejā 25 km garā un 7 km platā posmā starp Krāslavu un Daugavpili, precīzi no Krāslavas pilsētas līdz Jezupovas ciemam ir ļoti savdabīga daba. Raksturīgākā dabas parka īpatnība ir deviņi lieli Daugavas līkumi jeb iegrauztie meandri. Katra šā upes līkuma garums ir 4 – 6 km, bet attālums gaisa līnijā ir tikai 2 – 3 km. Katram lokam ir doti raksturīgi vietējie nosaukumi: Elernes, Butišķu, Rozališķu, Ververu, Daugavsargu, Rudņas, Zvejninieku, Škerškānu un Priedaines. Dažu loku krastos ir izveidojušās kraujas, slavenākā no tām ir Ververu krauja. Dabas parks dibināts 1990. gadā ar mērķi saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senlejas ainavu, tās dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu daudzveidību un kultūrvēsturiskos pieminekļus. Parka platība ir 12 968,5 ha (120 km2), no tiek 76 km2 Daugavpils raj. Salienas, Tabores, Vecsalienas un Naujenes pagastā, 53,9 km2 Krāslavas raj. Kaplavas un Ūdrīšu pagastā. Aizsargājamās pamatvērtības: ainavas, ielejas ģeoloģiskie objekti, bioloģiskā daudzveidība, kultūrvēstures pieminekļi. Daugavas ieleja šķērso pauguraino Baltijas grēdu A-R virzienā, atdalot vienu no otras Augšzemes un Latgales augstieni. Posmā starp 40 m augsto Slutišķu krauju un tikpat augsto Ververu krauju (Lisaja Gora) iezīmējas savdabīgs, 0,5-0,6 km plats Daugavas ielejas sašaurinājums – “vārti”. Daugavas loku centrālajai daļai raksturīgs vairāk saposmots gravu erozijas reljefs. Šajā posmā Daugavā ietek Borne, Rudņa, Poguļanka, Mālkalne, Žīdiņupīte, Balta un Putānu strauts. Vairākos atsegumos Daugavas krastos (Adamovas lokā u.c.) pie zema ūdens līmeņa atsedzas devona pamatieži. Urbumā pie Žīdiņupītes 102-119 m dziļumā konstatēti vecākie no līdz šim zināmajiem kvartāra nogulumiem Latvijā. No upes ielejas krastiem paveras plaši ainavas skati. Viena no tādām vietām ir Ververu krauja.

Meži aizņem aptuveni 38 % no kopējās dabas parka platības. Pārsvarā tās ir vidēja vecuma priežu audzes, dažviet aug arī egles un bērzi. Dominējošais meža augšanas apstākļu tips ir lāns, bet uz bagātāka augsnes substrāta sastopams arī damaksnis. Dabas parka teritorijā ir daudz retu un savdabīgu augu sugu. Floristiskajā ziņā tā ir viena no visvērtīgākajām teritorijām Latvijā. Tur sastopami vairāki desmiti retu augu sugu, piemēram, spilvainais grīslis, kura vienīgā atradnes Latvijā ir pie Naujenes, cepurainā neotiante, zirņveida dedestiņa, upju krustaine, spožais suņuburkšķis, augstais gaiļpiesis, zāļlapu smiltenīte. Upes ielejā novērotas vairākas aizsargājamas putnu sugas: mazais zīriņš, zaļvārna, grieze, paipala, zivjudzenītis, jūrasžagata u.c.

Daugavas loku apvidum raksturīga savdabīga, vēsturiski izveidojusies dažādu tautu kultūru saplūšana, kas atspoguļojas vietvārdos, sadzīvē. Dabas parka teritorijā ir zināmi 23 arheoloģiskie pieminekļi, to vidū Vecpils, Markovas pilskalns, Slutišķu viduslaiku apmetnes vieta, Vecračinas pilskalns un Vilmaņu apmetne. Dabas parka teritorijā atrodas arī 9 dižkoki, atsevišķi lieli laukakmeņi un to grupējumi (Adamovas dižakmens, Ritānu dižakmens, Krucifiksa, Romanova un Slutišķu akmens).

Rāznas nacionālais parks (līdz 2007. gadam Rāznas dabas parks) ir jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem. Parks atrodas Latgalē, Rēzeknes novadā, daļēji arī Dagdas un Ludzas novados. Parka teritorija aizņem 59615 ha lielu teritoriju, tas atrodas Rāznas ezera apkārtnē, Latgales augstienes centrālajā daļā.

Rāznas nacionālā parka teritorijas virsas zemākais punkts ir 161,2 m v.j.l.. (parka ZA daļā, Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes upes ielejā pie Grašiem), augstākais punkts ir 289,3 m v.j.l.. (Lielā Liepukalna virsotne). Plašākajos pazeminājumos izvietojušies ezeri, no kuriem lielākie ir Rāznas ezers (57810 ha) , Ežezers (1065 ha), Salāju (Solovja) ezers (184 ha), Bižas (169 ha) ezers, Zosnas ezeri (162,5 ha2), Ismeru-Žogotu ezers (141 ha) un Viraudas ezers (95,4 ha).

Zemes virsmu perspektīvajā teritorijā veido galvenokārt akmeņaina smilšmāla un mālsmilts nogulumi, kuri izplatīti ap Rāznas ezeru. Ežezers veido smilts, smilts-grants, grants - oļu nogulumi un aleirīts. Sastopams bezakmeņu māls.

Slutišķu vecticībnieku mājas. Vieta, kur " Likteņu līdumnieku" uz Sibīriju Kapustovku deportētais Edgars atrada , iemīlēja un apprecēja Serafimu.

Mākoņkalns, saukts arī par Padebešu kalnu ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem, kas atrodas netālu no Rāznas ezera (249 m v.j.l.).

Pauguram ir stāvas nogāzes, kas ir apaugušas ar mežu. 1252. gadā Livonijas ordenis šī kalna virsotnē uzcēla vienu no pirmajiem nocietinājumiem Latgalē – Volkenbergas pili. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai lielās aizsargmūra sienas fragmenti. Šīs Livonijas laika pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kalna pakājē atrodas piemiņas akmens Kārļa Ulmaņa apciemojumam 1938. gadā. Mākoņkalnā ved diezgan stāva taka ar koka margām. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Rāznas ezeru, bet pašā pakājē redzams dzidrais Ubagovas ezers, kas tautā iesaukts par Latgales dzidro aci.

57,56 kvadrātkilometru lielais Rāznas ezers ir otrs lielākais ezers Latvijā. Savu smilšaino pludmaļu dēļ tas dēvēts arī par Latgales jūru. Tas ir zivīm un labiekārtotām atpūtas vietām bagāts, kur pat notiek pat rūopnieciska zveja ar tīkliem. Ipaši interesanta ir zemledus zveja ziemā!

Unikāls ir Ežezers, kurā saskaitīti ap 70 salveidīgi veidojumi, taču aptuveni puse no tiem ir ar niedrēm un meldriem apauguši sēkļi. Tiek lēsts, ka ezerā ir 33 - 36 salas.

RNP teritorijā ir Latvijā trešais augstākais paugurs – Lielais Liepukalns (289 metri virs jūras līmeņa), kas izceļas Latvijas apstākļiem iespaidīgu relatīvo augstumu – 86 metriem! Savukārt Rāznas ezeram blakus esošā Mākoņkalna (248 m v.j.l.) virsotnē vēl saglabājušās Livonijas ordeņa 13. gadsimtā celtās, praktiski neieņemamās Volkenbergas mūra pils fragmenti. Apmeklēt Latvijā jaunāko nacionālo parku tiešām ir vērts ne tikai, lai tīksminātos par lieliskajām dabas ainavām, bet arī, lai iepazītu Latgales reģiona īpašo šarmu – draudzīgos ļaudis, reliģiskās un kultūras tradīcijas un apskatītu tuvākās pilsētas Rēzekni un Ludzu.