Dabas liegums "Pilskalnes Siguldiņa"

Dabas liegums „Pilskalnes Siguliņa” atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi. Iegultnes dziļums ir 35 m, nogāžu slīpums 20-40°. Ielejas krasti bagātīgi noauguši ar platlapju kokiem.

Apskates objekts izvietojies vēsturiskajā Sēlijas novadā, Pilskalnes pagastā Ilūkstes novadā, 2 km attālumā no Ilūkstes pilsētas. Attālums no Rīgas līdz Pilskalnes Siguldiņai 243 km. Dabas parks izvietojies Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei 120 km2 platībā. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.

     Liegumā konstatētas  Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas un retas augu sugas – no tām 17 sugas ir Latvijas Sarkanajā grāmatā. Līdztekus augiem atrastas arī citu organismu grupas – sēņu, gliemju, zivju, kukaiņu, putnu, abinieku un zīdītājzīvnieku sugas.

Sprīdīša jeb Mazā taka

     Lai radītu interesi par dabas vērtībām, bērniem izveidota Sprīdīša taka ar 32 koka skulptūrās atveidotiem pasaku tēliem par Sprīdīti. Tā ejot līdzi pasakai, bērni iepazīst koku daudzveidību, apskata pilskalnu Melnaiskalns, iet pāri gravām, ieklausoties dabas mūzikā -  strautu čalās, vēja čukstos un putnu dziesmās. Takas garums 1,6km, nepieciešamais laiks – 1-1,5 stundas. Takas plāns veido noslēgtu apli.

 Dendroloģiskā mācību taka

     Pieaugušie var izvēlēties dendroloģisko taku 3,8km garumā un iepazīties ar 38 dendroloģiska, ģeoloģiska un kultūrvēsturiska rakstura objektiem. Šī taka sevī ietver arī Sprīdīša taku. Pastaigai nepieciešamais laiks vidēji 2-3 stundas. Taka veido noslēgtu apli.

 Taka „Vēstures liecinieki”

      Mācību taku veidošana turpinājās arī deviņdesmitajos gados. Kā turpinājums denroloģiskajam maršrutam, izveidota taka „Vēstures liecinieki” gar I Pasaules kara vācu armijas blindāžām . Tā ir sava veida vestures stunda dabā, kur atdzīvojas nu jau gadsimtu seni notikumi.

 Purva taka

      Šī taka mūs ieved Purva pasaulē. Purva taka ir no dēļiem izveidota laipa pāri nelielam dzērveņu purvam, pa kuru ejot, iespējams iepazīties ar interesanto purva augu un kukaiņēdāju valsti – augu – Raseni.

Augšzemes ainavu taka

      Augšzemes ainavu taka aptver visu subglaciālo iegultni 8km garumā un ļauj baudīt skaisto Augšzemes dabu visā krāšņumā, sasniedzot vienu no augstākajiem punktiem pagastā – 186 metri virs jūras līmeņa. Lūkojoties dabas krāšņumā vienā brīdī nonāksiet savdabīgā paugurā - Skudru kalniņā – īpatnējā vietā, kuru par savām mājvietām ir izvēlējušās skudras.

       Lai veiktu visu gravas apskati un atpūtinātu ceļā nogurušās kājas ir iespējams izmantot labiekārtotas atpūtas, ugunskura vietas un pārnakšņot atpūtas bāzē „Dubezers” vai arī izejot Augšzemes ainavu taku baudīt dabas veltes peroties pirtī ar zāļu slotiņām un nakšņojot lauku mājā „Driģene”.

Majestātiskā Šlosbergas (Pilskalnes) muižas pils vairs aplūkojama vien senās gravīrās, jo  1. pasaules kara laikā to  iznīcināja Krievijas armijas artilērija.  Saglabājušies vien pils vārtu fragmenti un dārzs (atrodas līdzās meža ainavu parkam „Pilskalnes Siguldiņa”). Dārzā redzams neparasts piemineklis, uz kura franču valodā rakstīts - "Mīļajai sunītei, vārdā Folija, 1892 - 1898".  No paaudzes uz paaudzi mantots stāsts par grāfienes mīļoto Foliju. Reiz suņuks esot saslimis un grāfiene savam sulainim samaksājusi 25 zelta rubļus, lai tas sirdzēju nēsājot uz rokām. Grāfam tas neesot paticis un viņš samaksājis sulainim, lai tas nogalētu dzīvnieciņu.  Kad sunīte bija devusies uz labākiem medību laukiem, grāfiene likusi to apbedīt pie pils un uzlikt pieminekli ar marmorā atveidotu suņa galvu. Līdz mūsdienām marmora veidojums nav saglabājies, taču pieminekli rotā kokgriezēja A. Belkovska uzburts suņa tēls.  Objekta apskates ilgums: 20 min.