Gleznainajā Ventas upes krastā atrodas viena no skaistākajām
Latvijas muižām, 19. gadsimta arhitektūras (klasicisma stila) pērle – Skrundas
muiža. Ar plašu skatu uz vienu no Latvijas lielākajām upēm Ventu un skaisto
Latvijas lauku dabu.
Klasicisma stilā celtā Skrundas muiža, kuras projektā
saskatāmas līdzības ar Mežotnes pili, un ar pasaulslavenā arhitekta Džakomo Kvarengi
veidoto Elejas pils projektu 2012. gada tika restaurēta. Šobrīd ēkā izvietota
viesnīca, restorāns un konferenču zāles.
Saskaņā ar Latvijas rakstnieka un vēsturnieka Artura Heniņa
pētījumiem Skrundas muiža vērtējama kā Mežotnes pils miniatūrkopija, un
visticamāk tās celtniecībā izmantots Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils
projekts. Johans Georgs Ādams Berlics (1753—1837) bija vācu arhitekts, kurš
projektējis klasicisma pilis Mežotnē, Durbē un Kazdangā. Turklāt gan Mežotnes
pilī, gan Skrundas muižā saskatāma līdzība ar pasaulslavenā itāļu arhitekta
Džakomo Kvarengi veidoto Elejas pils projektu.
Skrundas muižas kungu mājai ir raksturīgs arhitektūras
klasicisma stila modelis – simetrisks, proporcionāls, harmonisks un vienkāršs.
Muiža celta ar tiem pašiem kompozīcijas klucīšiem, ar kādiem veidotas Blīdenes,
Durbes, Laidu, Padures, Pastendes, Lēnu, Mežotnes, Svitenes, Vircavas, Elejas
muižu kungu mājas. To dēvē arī par Mežotnes pils miniatūrkopiju – tās
arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ, kas Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa
pētījumos, tostarp izdevumā „Ventas sakta” skaidrots ar muižas celtniecībā
izmantoto Johana Berlica Mežotnes muižas kungu mājas projektu. Proti, laika
periodā, kad grāfs Žanno Mēdems gatavojās celt Elejas pili, piesaistot itāļu
arhitektu Džakomo Kvarengi, Elejas grāfa no Berlīnes ataicinātais arhitekts un
būvdarbu vadītājs Berlics pasteidzās izpalīdzēt Mežotnes īpašniekam Frīdriham
fon Līvenam, Mežotnei nokopēdams Elejai domāto projektu. Skrundas pils tapa
desmit gadus pēc Johana Berlica nāves, un vēsturnieka A. Heniņa vārdiem runājot,
Latvijas arhitektūras vēsturē tā iezīmē klasicisma saulrieta pēdējo staru.
Mežotnes pils otrā stāva plāns, forma un izmēri precīzi
atbilst 45 gadus vēlāk celtās Skrundas pils pamatstāva visu telpu izkārtojumam.
Abām ēkām un iekštelpām ir ne tikai vienāda forma, bet arī vienādi izmēri.
Atšķirībā no Mežotnes pils, Skrundas pilij nav pirmā stāva – tā vietā zem abu
galu korpusiem pamatos ir pagrabi. Tāpat Skrundas pilī nav trešā stāva – tā
vietā ir bēniņi, kuros izbūvētas tikai divas telpas ar logiem portika kolonnu
fasādē. Ēkai raksturīgas fasādes portika kolonnas, lieli un stāvi sešrūšu logi
pamat stāvā un mazi četrrūšu kvadrātlodziņi augšas stāvos. Tāpat ēkai ir tik
raksturīgie šķērskorpusi, izteikti flīģeļi, kam augšā lieli pusloka logi.
Savukārt apakšā galvenajiem logiem un durvīm abās pusēs ir šauri un gareni sānu
logi. Johana Berlica iezīmētie lokveida puslogi sānu korpusa galos bija redzami
vien senākajās fotogrāfijās. Visos jumtgales zelmiņos ir apaļi caurumi.
Skrundas muižā viesiem ir pieejama viesnīca ar 12 plašiem,
gaišiem numuriem, kas iekārtoti klasiskā stilā, kā arī banketu zāles un
konferenču telpas. Muižas viesi rītausmā tiek modināti ar putnu dziesmām un,
paveroties pa logu, var baudīt Latvijas gleznaino un mierpilno dabu, bet
brokastis tiek pasniegtas viesnīcas restorānā, no kura logiem paveras skats uz
Skrundas muižas dīķi un tajā esošo saliņu.
Pili cēla grāfam Gustavam fon Lamsdorfam, kurš te ieradās no
Sanktpēterburgas pavadīt skaistas vecumdienas. Grāfs bijis arī
Laika gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, jo pēc
muižkungu mājvietas un nežēlībā kritušu augstmaņu patvēruma kalpojusi arī kā
cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Lielākie postījumi muižai tika
nodarīti 1915. gadā, kad Venta pie Skrundas bija robeža, kur krievu armija
gribēja apstādināt vācu uzbrukumu. Savukārt 1931. gada rudenī muižas pilī tika
atvērta pirmsskolas klase, 1938. gadā tā bija kļuvusi par pilnu sešu klašu
pamatskolu un savu misiju pildīja 30 gadus.
Muižas atjaunošana tika uzsākta 2009. gadā, bet jau 2012.
gadā no Latvijas Būvnieku asociācijas tika saņemta bronzas balva nominācijā
“Rekonstrukcija”. Skrundas muiža ir pilnībā renovēta un atbilst visaugstākajiem
kvalitātes standartiem, kļūstot par nozīmīgu objektu Latvijas kultūras vidē.
Avoti:
Foto:
Ingus Evertovskis
Ingus Evertovskis
http://funeral-spb.ru/necropols/smolenskoel/lamsdorf/
https://ru.wikipedia.org
