Rīgas Jūgendstila muzejs

Rīgas Jūgendstila muzejs ir viens no jaunākajiem muzejiem Rīgā - tas atklāts 2009. gadā tā sauktajā klusajā centrā, kur koncentrēts liels skaits jūgendstilā celtu namu. Muzejs izveidots dzīvoklī, kurā dzīvojis un strādājis izcilais latviešu arhitekts Konstantīns Pēkšēns (1859 – 1928).

Nams Alberta ielā 12, kur tagad atrodas Jūgendstila muzejs, tapis 1903. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna un toreizējā arhitektūras studenta, vēlāk ievērojamā arhitekta Eižena Laubes projekta. Muzejā atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. 2007. gadā sākta telpu izpēte, atklājot un fiksējot sākotnējo interjera apdari. Restaurācijas darbi veikti no 2008. gada līdz 2009. gadam restauratores Gunitas Čakares vadībā.

Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar rīdzinieku dzīvokļa iekārtojumu 20. gadsimta sākumā. Interjera projekta autore ir arhitekte Liesma Markova. Muzejā aplūkojama ne tikai dzīvokļa priekštelpa, viesistaba un kamīnzāle, bet arī guļamistaba, virtuve un citas stila iepazīšanai interesentas telpas. Autentiskie jūgendstila interjera priekšmeti, trauki un pat tērpi muzeja darbiniecēm rada spilgtu vairāk nekā simt gadu tālās pagātnes iespaidu.

Muzeja pirmajā kārtā var aplūkot ieejas halli, viesistabu un kamīna istabu.

Viesistaba

Viesistaba ir dzīvokļa centrālā reprezentācijas telpa, kurā saimnieki uzņem viesus, dzer tēju, runā par operas izrādēm, politiku, apspriež jaunāko Parīzes modi, kā arī Rīgas ziņas. Viesistabā var klausīties mūziku, dziedāt un dažkārt pat dejot...

Telpā atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas atguvušas kādreizējo zilo krāsojumu. Viesistabas apdarē izmantoti florālie elementi, iedvesmu smeļot Latvijas dabā. Sienu augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar margrietiņu motīviem. Visgreznākā apdare ir griestiem, ko rotā stuka dekors ar margrietiņu ziedu elementiem, kā arī ornamentāla gleznojumu josla. Interesants telpas akcents ir erkers. To no viesistabas atdala koka dekors, kas veidots raksturīgās jūgendstila formās. Ir saglabājies oriģinālais parkets, flīzes, kā arī durvis, logi un apkures sistēmas radiatori.

Viesistabā izvietoti autentiski, Rīgā lietoti un izgatavoti jūgendstila perioda priekšmeti. Mēbeļu iekārta izgatavota 20. gadsimta sākumā Rietumeiropā. Mīkstajām mēbelēm saglabājies oriģinālais tapsējums. Pie sienas izvietots baltvācu mākslinieka Bernharda Borherta (1869 – 1945) akvarelis „Pavasaris”. Gramofons izgatavots J. G. Cimmermaņa mūzikas instrumentu fabrikā Sanktpēterburgā, kafijas servīze – M. S. Kuzņecova fabrikā Rīgā, stikla vāzes – Rīgas Iļģuciema stikla fabrikā, bet pulkstenis, kas izgatavots Vācijā, pirkts Roberta Valdmaņa veikalā Rīgā.

 Kamīna istaba

Kamīna istaba izvietota dzīvokļa reprezentatīvajā daļā. Tā ir vieta, kurā  saimnieki un viesi pulcējas pie kamīna uguns. Malkojot vīnu, risinās sarunas…

Istabā ir atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas atguvušas kādreizējo zaļo krāsojumu. Telpas interjera apdarē izmantoti florālie motīvi, iedvesmu smeļoties Rīgas koku daudzveidībā. Sienas augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar kastaņu lapu motīviem. Griestus rotā stuka dekors, kura kompozīcijas centrā ir rombveida rozete, bet pa perimetru izkārtota ornamentāla lentveida josla, kā arī dekoratīvs gleznojums ar kastaņu lapu motīviem. Ir saglabājies oriģinālais parkets, kā arī durvis, logi un apkures sistēmas radiatori. Telpas akcents ir kamīns, kas veidots no zaļiem glazētiem podiņiem, kurus grezno kastaņu lapu un ziedu motīvi. Tas izgatavots 20. gadsimta sākumā Rīgas „Zelm und Behm” fabrikā. Kamīna istabā izvietoti autentiski, Rīgā lietoti jūgendstila perioda priekšmeti.

Mēbeļu iekārta izgatavota 20. gadsimta sākumā Rietumeiropā, litogrāfijas – Itālijā, stikla vāzes – Rīgas Iļģuciema stikla fabrikā, bet barometrs izgatavots Rīgā.

Jūgendstila laika priekšmeti un lietas pārsteidz kā spilgtas greznības un radošo brīvības alku etalons, smeļoties iedvesmu no plūstošām ziedu līnijām un jūsmojot par antīkiem ornamentiem, kas padara Rīgas arhitektūru un sadzīves vidi krāšņāku un svinīgāku. Izcilā latviešu jūgendstila arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzimšanas dienu Rīgas Jūgendstila muzejs svin, atklājot izstādes ekspozīciju JAUNIEGUVUMI.

Dd studio izstrādājusi koncepciju Rīgas Jūgendstila muzeja digitālajai ekspozīcijai. Ekspozīcijas mērķis ir apvienot pretmetus – veco un jauno, lai tie kopā radītu interesantu, atraktīvu un informatīvu vidi. Muzejs sastāv no divām daļām – viena no tām ir autentisks dzīvoklis, kurā ir restaurēts jūgendstilā veidotais interjers un izstādīti oriģināli šī stila paraugi. Savukārt otra daļa ir paredzēta digitālajai ekspozīcijai, kas ar dažādiem interaktīviem paņēmieniem iepazīstina apmeklētāju ar informāciju par jūgendstilu un laikmetu, kurā tas attīstījās. Apmeklētājiem ir iespēja veidot pašam savu stāstu par jūgendstilu un izvēlēties, kuras jūgendstila izpausmes viņus interesē visvairāk. Ekspozīcijā harmonija starp veco un jauno atklājas dažādo materiālu apvienojumā – jūgendstilam raksturīgie dekoratīvie elementi, tā laika fotoattēli un priekšmeti atrodas līdzās krāsainiem ģeometriskiem elementiem, modernām tehnoloģijām un krāsainiem gaismas displejiem.

Konstantīna Pēkšēna dzīvoklis atradies pirmajā stāvā. Arhitekts šeit dzīvojis un strādājis līdz 1907. gadam. No 1904.-1915. gadam stāvā šeit dzīvojis mākslinieks Janis Rozentāls. Ēka izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu apjomu plastiku un izteiksmīgu siluetu. Tai ir vairāki tālu izvirzīti rizalīti, erkeri, balkoni, lodžijas, zelmiņi, stūra tornis un masīvi ieejas portāli. Izmantoti atsevišķi renesanses vai viduslaiku arhitektonisko formu motīvi, taču celtnes koptēls tuvs nacionālajam romantismam. Arhitektoniskajā pamatformā meistarīgi iekļautajos ornamentālajos ciļņos stilizēti vietējās augu un dzīvnieku valsts motīvi – skujas, čiekuri un vāverītes. Vairāku dzīvojamo telpu logos ir vitrāžas ar eksotisku augu atveidojumiem. Efektīgajā vītņveida kāpņu telpā ornamentālie griestu gleznojumi restaurēti 20. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā.

Konstantīns Pēkšēns bija pirmais latviešu arhitekts, kas akadēmisko izglītību guva Rīgas Politehnikumā (1878.—1879. g. inženierzinātnes, 1880.—1885. g. arhitektūra). Viņa darbnīcā strādāja gandrīz visi jaunie latviešu arhitekti, kas vēlāk kļuva slaveni — Laube, Vanags, Pole, Malvess.

 Konstantīns Pēkšēns dzimis 1859.8.III Valmieras apriņķa Mazsalacas pagasta Nuķu pusmuižā zemnieku ģimenē. 1869 vecāki pārcēlušies uz dzīvi Rīgā. Beidzis R.Vaļļa privātskolu, 1885-Rīgas Politehnikuma (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) Arhitektūras nodaļu. Gadu nostrādājis Jāņa Frīdriha Baumaņa arhitektūras birojā, pēc tam sācis patstāvīgu arhitekta praksi. 20.gs. sākumā nodibinājis un vadījis savu sanitārtehnisko sistēmu montāžu firmu (pastāvēja līdz 1940). Piedalījies Rīgas Arhitektu biedrības atjaunošanā (1889), bijis Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, vairāku banku padomes loceklis, no 1909.gada - Rīgas domnieks. Strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet no 1886. g. vadīja savu būvbiroju. 20. gs. K. Pēkšēns sākumā nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu, kas ilgstoši bija lielākā Rīgā. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā.

19.gs. nogalē K.Pēkšēna celtnes veidotas tradicionālajā eklektisma manierē, kam raksturīgs vienmērīgs logailu ritms un uz vēsturisko stilu formām bāzēts vienmērīgi izvietots arhitektoniskais dekors ("Berga bazārs"; tag. kultūras nams "Draudzība"; īres nami Rīgā, Alberta ielā 9 un Audēju ielā 9). 20.gs. sākumā K.Pēkšēns viens no pirmajiem atbrīvojās no eklektisma formālās kompozīcijas normām un pievērsās mūsdienīgajam jūgendstilam, kur celtnes konstruktīvi telpiskā struktūra atspoguļojās tās veidolā; ēkām bagātīga ornamentāli dekoratīvā apdare (īres nami Smilšu ielā 2 un Strēlnieku ielā 6). Vairāki jūgendstila nami celti nacionālā romantisma stilā (īres nami Alberta ielā 12 un Brīvības ielā 192).

Pēc K.Pēkšēna projektiem Rīgā vien celti ~ 230 daudzstāvu mūra nami, daudzas celtnes atrodas citās Latvijas vietās - Lejasciema baznīca, pagastnami Dolē un Ādažos, Sv.Nikolaja baznīca Jelgavā (nav saglabājusies), kā arī paša arhitekta vasarnīca Jūrmalā Dzintaros.

Pēc K. Pēkšēna projektiem 19. un 20. gs. mijā celtnes veidotas tipiskās eklektisma formās: Berga bazārs (1893. g.), Pavasara biedrības ēka (1888), dzīvojamie nami Marijas ielā 9 (1899. g.), Brīvības ielā 108 (1899), 112 (1900), 128 (1902), Kr. Barona ielā 7/9 (1899), 11 (1901).

20. gs. sākumā K. Pēkšēns strādāja galvenokārt racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Nozīmīgākie šā posma darbi: dzīvojamie nami Tallinas ielā 23 (1901), Alberta ielā 12 (1903), Tērbatas ielā 33/35 (1906), skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, visi kopā ar E. Laubi), nami Smilšu ielā 2 (1902), Avotu ielā 1 (1904), Tērbatas ielā 9/11 (1912), Ģertrūdes ielā 46 (1908), Vīlandes ielā 4, 10, 12, 14, 16 (1908.—1910. g.), banku ēka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar A. Mēdlingeru).

K.Pēkšēna celtnes ir Rīgas centra apbūves būtiska sastāvdaļa, kas vieno mūsdienīgo arhitektūru ar vēsturisko stilu laikmetu un strauji izmainīja pilsētas izskatu.

Miris 1928.23.VI Kisingenē, Vācijā, kur aizbraucis ārstēties, apbedīts Rīgā Meža kapos.

Tērbatas iela 14

Elizabetes iela

Pievienot parakstu

Brīvības iela 88. Arhitekti Jānis Alksnis, Konstantīns Pēkšēns, Ernests Pole, 1910. gads.

Iespaidīgo ēku būvapjoms aizņem 2 zemesgabalus, aptverot plašu iekšējo pagalmu, kas bijis paredzēts kā tirdzniecības pasāža. Iekšpagalma telpa vērsta gan uz Brīvības ielu, gan Matīsa ielu: divas milzīgas diognālas caurbrauktuves atrodas uz šajā vietā izliektās Matīsa ielas ass turpinājuma. Tādējādi panākts izteiksmīgs ielas noslēgums perspektīvā un pagalmam – lieliska funkcionāla saistība ar apkārtējo pilsēttelpu.

Ēka ir viena no lielākajām un iespaidīgākajām šī laika celtnēm Rīgā. Fasāžu ornamentālajā apdarē neoklasicisma elementi sintezēti „Stāteniskā jūgendstila” izteiksmē – fasāžu detaļu kārtojumā dominē stateniskās formas. Ēkai ir iespaidīgs siluets, tās arhitektūrā liela nozīme ir erkeriem, kuru virsmu vertikāli sadala lizēnas – plakani izvirzījumi sienā šauras vertikālas joslas veidā. Ievadījums caurbrauktuvēs veido milzīgas plānā ieliektas nišas. Tagad pagalms vairs netiek izmantots atbilstoši sākotnējai funkcijai un faktiski ir norobežots no apkārtējās ārtelpas.

Brīvības iela 192

Avotu iela 1 (Čaka ielas pats sākumposms)

Ģertrūdes iela 46 (Čaka ielas stūris)