Mana Latvija notikumos un bildēs: Rauna

Raunas staburags

Raunas staburags ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš šūnakmens veidojums, tas veidojies sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī daudzu gadsimtu laikā. Tas ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas.

Iezis ir unikāls pēcledus laikmeta dabas objekts - avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums un ir raksturīgākais šūnakmens veidojums Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas. Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā krasta nogāzē, 800 m augšpus Raunas - Jaunraunas ceļa tilta, aptuveni 1,5 km attālumā no Raunas centra.

Objekts ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš šūnakmens veidojums, tas veidojies sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī daudzu gadsimtu laikā. Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Kraujā ir līdz 1,1m augsta un līdz 1,3m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi. Kopējais kāpņveidīgās kraujas garums ir 35 m.

Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā krasta nogāzē, 800 m augšpus Raunas - Jaunraunas ceļa tilta, aptuveni 1,5 km attālumā no Raunas centra. Objekts ir viegli pieejams.

Raunas pils

Vēstures avotos Raunas pils vārds pirmo reizi atrodams 1381.gadā, taču vēsturnieki atzīst, ka pils celta jau pirms šī laika. 18.gs.literatūrā minēts, ka pils celta 1262.gadā pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma un bijusi viens no svarīgākajiem arhibīskapijas centriem. Pils galvenā celtne ir taisnstūraina un aizņem 47,40m x 35,49m lielu teritoriju, kā vidū atrodas kādreiz apdzīvots iekšpagalms.

Pils ir deviņas reizes ir postīta no krievu, poļu, zviedru un vāciešu karapulkiem. Raunas pilsdrupas ir vienas no labāk saglabājušajām pilsdrupām valstī un šobrīd notiek pilsdrupu ziemeļu daļas konservācija.

Raunas Baznīca

Raunas baznīca ir būvēta tajā pašā gadā, kad Raunas pils- 1262. pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma. Kopš 16.gs. sākuma te darbojas evaņģēliski luteriskā draudze.

Raunas baznīca pārcietusi karus, vairākkārt stipri postīta un pārbūvēta. 18.gs baznīcai tika celtas piebūves, Pēdējā pārbūve notikusi 1930.gadu beigās. Virs rietumu portāla apskatāms unikāls 13.-14.gs. veidots cilnis "Ādams un Ieva", virs galvenās ieejas baznīcā- "Kristus pie krusta".

Raunas koklētāja

Piemineklis veltīts Pirmā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai.

Pieminekli, kura devīze “Tautu izglāba dziesmu gars!” uzcēla 1933.gadā. Tā autors – izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zemdega. Piemineklis celts no vietējā granīta.

No tālienes tas atgādina gan nevis kokli, bet durkļa asmeni. Uz pieminekļa uzrakstītā himnas pirmā rinda “Dievs, svētī Latviju!” padomju laikā bija iznīcināts, tagad tas atjaunots. Sākotnēji piemineklis bija novietots uz plašas trīspakāpju terases, kas daļēji gājusi bojā, kad tika būvēts ceļš no Raunas uz Vidzemes šoseju.

Aiz monumenta iestādīta Varoņu aleja, kas līdzīga karavīru ierindai, atgādina par cīņās kritušajiem. 60 ozoli pils aizsargrāvja malā tika sastādīti 1932.gadā un zem katra no tiem ieguldīta pudele ar zīmīti, uz kuras rakstīts kāda kritušā Raunas draudzes locekļa vārds, uzvārds un citas ziņas.