Veclaiku velosipēdu un retro tērpu parāde - Tvīda brauciens

Par godu senlaiku velosipēdiem kā kultūras mantojumam, Ērenpreiss jau trešo gadu 2012.gada 5.maijā rīkoja prestižo Tvīda braucienu jeb seno velosipēdu un retro tērpu parādi Rīgas ielās, kas tika plaši apmeklēta, un ir ieguvusi sabiedrības uzmanību.

Tvīda brauciens (no angļu valodas „Tweed run”) ir neformāla velokultūras kustība, kuras galvenā tradīcija ir veclaicīgo velosipēdu un īpašo retro tērpu parāde. Pirmais šāda veida brauciens notika Londonā 2009. gadā. Tas guva lielu atzinību un vēlāk izplatījās arī Amerikas, Rietumeiropas un citās pasaules lielpilsētās.

Kopš 2009.gada arī Latvijā šādu braucienu katru gadu Liepājā un Rīgā organizē Ērenpreiss, lai parādītu un atdzīvinātu Latvijas spilgtās riteņbraukšanas tradīcijas.

Nedaudz par velosipēdu ražošanas pirmsākumiem Rīgā 20. gadsimta sākumā. Reizēm noteikti Jums sanāk braukt pa Brīvības ielu. Starp Tallinas un Cēsu ielām Gaisa tilta virzienā kreisajā pusē ir nams, ko mūsdienās pazīstam ar nosaukumu „ Dizaina nams”. Taču ēkas izbūves pirmsākumi ir saistīti ar velosipēdu ražošanu.

Tā arhitekts V. Bokslafs (1894. - 1907.), restaurācija sia „Hermes” ( 1999.). Ēkai raksturīgas neogotikas formas, ķieģeļu arhitektūra. Sākotnēji ēka celta kā A. Leitnera velosipēdu fabrika, 1924. - ~ 30. gadu vidus tirdzniecības un velosipēdu rūpniecības akciju sabiedrība G. Ērenpreiss un Biedrs, kas pēcāk pārņēma gruntsgabalu Brīvības gatvē 193. Pirmais Ērenpreiss velosipēds tika izgatavots 1922. gadā. 1937. gadā tiek uzcelts jauns fabrikas galvenais korpuss pēc arhitekta  A.Klinklāva  projekta Brīvības gatvē 193. 1940.gadā  „G.Ērenpreisa” velosipēdu fabrika tiek atzīta par lielāko un modernāko velosipēdu ražotni Baltijā. Gadā tiek saražoti 40 000 augstas kvalitātes Ērenpreis velosipēdi un tie sastāda 70% no visiem Latvijā iegādātajiem velosipēdiem. Līdz vasaras beigām uzņēmums ir saražojis 200 000 velosipēdus un tos var iegādāties ne tikai visās Latvijas pilsētās un lielākajos lauku centros, bet arī Igaunijā, Polijā, Somijā un pat Padomju Krievijā, kur augstās kvalitātes dēļ tie gūst plašu pieprasījumu. Padomju vara atstādina Gustavu Ērenpreisu no amata un pārņem fabrikas vadību, pārsaucot to par „Sarkano zvaigzni”.

20.gs. 50-tajos gados  tā bija  pirmā  rūpnīca  PSRS, kas sāka ražot mopēdus un mazlitrāžas sacensību automašīnas.  2007. gadā  ēkas, kas  atradās  fabrikas  teritorijā tika nojauktas saglabājot tikai «G. Ērenpresa» velosipēda fabrikas korpusu.

1943.gada vasarā Gustavs Ērenpreis uz brīdi atgūst tiesības darboties savā uzņēmumā, taču jau pēc gada dodas bēgļu gaitās uz Vāciju.

1956.gadā 65 gadu vecumā viņš mirst tā arī neīstenojis savu sapni atgriezties dzimtenē.

Padomju laikā ēkā atradās arī apavu fabrika „Rekords”. Tagad ēkā ir dizaina nams. Neuzbāzīgi un izstādei līdzīgi tiek piedāvāti dažādi dizaina brīnumi, sākot no stilīgākiem nieciņiem līdz apjomīgiem unikālā dizaina paraugiem, pasaulslavenu firmu izstrādājumiem.

Viss ēkas interjers pakļauts tīši radītiem vecuma un raupju materiālu efektiem. Pirmā stāva zāles sienas un grīdas, kurās ielaistas metāla sliedes, veido nenosegts betons, sienām vietām atklājot ķieģeļu mūri. Griesti, kuros paslēpti prožektori, klāti ar reģipsi un krāsoti tumši. Atsegtās vecās koka sijas drošības nolūkos stiprinātas ar masīviem rūsējoša metāla balstiem. Pārējo interjeru veido atraktīvas detaļas. Tīši tiek nojaukta barjera starp telpu un ielu. Iekšpus skatlogiem aug zālīte. Masīvais metāla kases galds ar nelīdzenām malām un raupjām metinājuma šuvēm, ko vietumis klāj melnas krāsas paliekas. Kāpņu margas uz otro stāvu apdarinātas ar perfektām stikla plāksnēm, pakāpieni veidoti no beicēta oškoka. Izstāžu zāles 2. stāvā interjera kvalitātes ir betona sienas, tumši krāsotie, ar faktūru špaktelētie saplākšņa griesti un ar metāla sloksnēm apdarītās durvis. Koka logu rāmji notīrīti un atstāti nekrsoti. Grīdu daļēji sedz oša parkets.

Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss jau kopš mazotnes juta savu piederību velosipēdiem un jau 12 gadu vecumā patstāvīgi atjaunoja vienu no senlaiku velosipēdiem. Tā sākās viņa interese par vēsturiskajām vērtībām.

Toms sāka rūpīgi izzināt vēsturisko riteņu restaurācijas procesu lasot grāmatas, konsultējoties ar dažādiem cilvēkiem, apgūstot internetā pieejamo informāciju, lai saprastu kā tieši lietas tika veiktas gandrīz pirms gadsimta.

2006.gadā Toms Ērenpreiss atver savu Ērenpreiss velosipēdu restaurācijas darbnīcu Čaka ielā 90.

Ērenpreiss velosipēdu darbnīcā kopumā restaurēti vairāk kā 100 veclaiku pilsētas velosipēdi, kuru starpā ir pat 70 gadus veci braucamrīki. Tiek veikta gan pilnīga restaurācija, gan vēsturisko velosipēdu saglabāšana.