Skaņais kalns Mazsalacā

Mazsalacas novada lepnums ir Skaņaiskalns. Viens no Latvijas populārākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem. Tas kā stāva klints siena paceļas Salacas kreisajā krastā nepilnus piecus kilometrus no Mazsalacas.

Skaņais kalns ir izcili ainavisks atsegums, kas ekskursantiem vislabāk apskatāms no labiekārtotā pretējā krasta, kur ir ērta piebraukšana, automašīnu stāvlaukums, un nojumes ar soliņiem, kur atpūsties un patverties no lietus.

Visgludākā lielā klints Latvijā, ap 12 m augsta, 90 m plata. Kopējais kraujas augstums ir 19 m.

Smilšakmens siena ir nedaudz ieliekta, tāpēc dod unikālu akustisko efektu - neparasti skaidru atbalsi. Turklāt klausītājam rodas iespaids, ka sarunbiedrs pārkļuvis pāri upei Skaņā kalna virsotnē un sarunājas no turienes.

Skaņā kalna atbalss ir vienīgā šāda veida atbalss Latvijā, un līdz ar to - leģendām apvīta un aizsargājama kā svarīgs dabas mantojums.

Ar Skaņo kalnu saistās daudzas teikas un pasakas. No mutes mutē līdz mūsdienām atceļojusi vispopulārākā saruna, ko veltīt Skaņajam kalnam:
- Ādam, kas tava sieva?
- (Skaņais kalns atbalso) Ieva!
- Kas vainīgs, ka viņa tevi vīla?
- Mīla!
- Kur gribēji nozust tai rudenī?
- Ūdenī!
- Ādam, ko tu tagad ņemtu par sievu?
- Ievu!
Teika par Skaņo kalnu un Salacu vēsta, ka Valtenberģu muižas baronam Falkenbergam bijusi skaista meita Eleonora, bet muižā strādājis kāds vienkāršs puisis. Jaunieši viens otrā iemīlējušies, bet, lai to neuzzinātu barons, viņi satikušies slepus.
Ik vakaru Eleonora devusies pastaigāties gar Salacas krastu, bet puisis caur mežu tai pretī. Lai abi varētu satikties, puisis stāvajā krastā iecirtis pakāpienus, kurus tagad sauc par Sapņu trepēm.
Taču ilgi viņiem noslēpumu nav izdevies saglabāt. Kādu nakti barons viņus pārsteidzis un, pārzinādams melno maģiju, trakās dusmās triecis pret zemi savu zizli, pārvērsdams puisi par klinti, bet meitu - par upi.
Kopš tā laika abi uzticamie mīlētāji - Skaņais kalns un Salaca - ir nešķirami. Bet barons esot pārvērties par vilkati un pilnmēness naktīs būvējot mēnesstaru tiltu pār upi, cenšoties izpirkt savu vainu un savienot mīlētāju sirdis.