Durbes pils

Durbes pils ir uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm. Tā ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru.

Restaurēto kungu māju ietver plašs ainavu parks ar rotondu un augstu akmens tiltu. Blakus kungu mājai atrodas vecā muižas klēts, kur apskatāma etnogrāfijas ekspozīcija "Latvietis un viņa kungs", kas raksturo latviešu zemnieku un amatnieku dzīvesveidu.

Senais nosaukums: Durben

Arhitektūras stils: Klasicisms

Muižas centra apbūve veidota simetriski ap parādes pagalmu. Tā abās malās ir saimniecības ēka un kalpu māja, stallis pretī pilij zudis. Kungu māja sākotnēji bijusi vienstāvīga, celta 18. gs. 1. pusē. Tai 18. gs. vidū uzbūvēja vienu sānu flīģeli, bet 18. gs. 2. pusē otru sānu flīģeli, visai ēkai izbūvēja otro stāvu. 1821. gadā rekonstrukcijā pēc arhitekta G. A. Berlica projekta pils ieguva klasicisma formas, tai pārbūvēja fasādes un izbūvēja portiku. Pils parkā pāri gravai pēc arh. Berlica projekta celts akmens tilts, dziļāk parkā - rotonda. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)

Laika posmā no 1923. - 1929. g. Durbes pilī dzīvoja dzejnieks Rainis. 1923. g. vasarā sadarbībā ar Latvijas Skolotāju savienību viņš iekārtoja Durbes pilī atpūtas vietu 30-40 skolotājiem ar ģimenēm. Viņš noslēdza arī dāvinājuma līgumu ar Latvijas Skolotāju slimo kasi, kas uz 12 gadiem izīrēja daļu Durbes pils bērnu vasaras mītnei un atpūtas vietas iekārtošanai. Līdz pat 1943. g. pilī pastāvēja arī sanatorija, pēc tam uz īsu brīdi te bija kara hospitālis, bet no 1945.-1963. g. atkal sanatorija. No 1963.-1970. g. Durbes pilī bija ierīkota tuberkulozes slimnīca un no 1970.-1978. g. tuberkolozes sanatorija. Pēc tam līdz 1991. g. pilī bija republikāniskās rehabilitācijas slimnīca.

Muižas saimniecības ēkas no 1948. g. izmantoja palīgsaimniecība "Durbe".

Durbes pils Tukuma muzejam piešķirta 1991.gadā. Kopš tā laika notiek pakāpeniska muižas ansambļa pielāgošana muzeja vajadzībām. Durbes pils ir topošais kultūrvides muzejs, kura darbība vērsta uz Tukuma rajona kultūrvides vērtību saglabāšanu un izmantošanu.

Bijušie īpašnieki: Durbe, kā Šlokenbekas pusmuižas, pirmo reizi rakstiskos avotos minēta 1475. gadā. 15. gs. tā ir fon Buttlara (v. Buttlar) lēnis. Tās vēlākais īpašnieks E. K. F. fon Grothus (Ernst Karl Philip v. Grotthuss (1789-1808)) mēdza apmesties šeit vasarās. No 1818.-1838. gadam muiža piederēja grāfam J. Mēdemam, bet pēdējais tās īpašnieks ir Jaunpils grāfs Rekke (v. Recke). Baronu fon der Reku dzimtai pils piederējusi no 1848.-1920. g.