Kuldīga

Kuldīga ir sena Hanzas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada centrs 155 km no Rīgas. 16.—17. gadsimtā tā bijusi Kurzemes hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Kuldīgu reizēm vēl tagad dēvē par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi".

Kuldīga izvietojusies Ventas abos krastos atrodas 155 km no Rīgas. Pilsētas lielākā un senākā daļa atrodas upes kreisajā krastā, labajā krastā — Pārventa. Ventas krasti pilsētas robežās lielākoties stāvi, lejpus Virkas atrodas 15 m augstais atsegums Melnā Kolka. Lejpus Ventas rumbas upē vairākas salas un sēres. Pilsētas robežās tek arī Ventas kreisā krasta pietekas Krāčupīte un Alekšupīte ar pieteku Kurmāles upīti. Alekšupītes kreisajā krastā pie Dzirnavu ielas uzpludināts 4,3 ha lielais Māras dīķis.

Ventas senleja no Kuldīgas līdz Abavas ietekai ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija Ventas ielejas dabas liegums.

Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Latvijā un viens no platākajiem Eiropā. Tā platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110m, palu laikā sasniedz pat 270m. Rumbas augstums ir 1,6—2,2m. Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.

Alekšupīte ir Ventas kreisā krasta pieteka. Apmēram 70 m no ķieģeļu tilta pār Ventu Kuldīgā Alekšupīte ietek Ventā, pirms tam vijoties cauri Kuldīgas vecpilsētai. Alekšupītes krasti izsenis ir apbūvēti. Vairākās vietās ir izveidojušies dabīgi vai radīti mākslīgi ūdenskritumi. Pie ietekas Ventā atrodas Alekšupītes pēdējais ūdenskritums, kas ir 4,15m augsts un 8m plats.

Rātslaukums atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "Emīla nedarbi".

Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu renesanses stilā veidota celtne — Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. 1905. gadā te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Kuldīgas Jaunajā rātsnamā atrodas Kuldīgas novada dome.

Metropole celta 1910. gadā. Kopš tā laika ēka degusi vismaz trīs reiz. Pēdējais ugunsgrēks to gandrīz visu nopostīja 1997. gada novembrī. Piecus gadus neviens investors sevišķu interesi par ēku neizrādīja un arī iepriekšējie privatizācijas mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2002. gadā uzņēmējam Valentīnam Kokalim piederošā zemnieku saimniecība Ezernieki vēsturisko viesnīcu privatizēja. Pilnībā izdegušo namu par simbolisku cenu — vienu latu — Valentīns Kokalis no Kuldīgas pilsētas pašvaldības iegādājies 2002. gadā, par zemi zem tās samaksājot 2000 latu. Viesnīcas būvniecībā ieguldīti 1 500 000 latu, no kuriem 700 000 esot kredīts, bet pārējā summa — paša Valentīna Kokaļa investīcijas. 2006. gadā tika pabeigta Metropoles restaurācija un tā tika atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un kā viesnīca Kuldīgas viesiem.