Jūrmala

Jūrmala – lielākā Baltijas valstu kūrortpilsēta un otra lielākā  Latvijas pilsēta pēc platības, ko izsenis slavenu darījuši dabas ārstnieciskie faktori – maigais klimats, jūra, veselīgais gaiss, medicīniskās dūņas un minerālūdeņi.

Tā ir pirmā Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā. Īpašu pievilcību kūrortam dod gandrīz 26 km garā balto smilšu pludmale, plašie priežu meži un pilsētas dabiskā robeža –  Lielupe.

Vēstures gaitā pilsēta ir apvienojusi 12 ciemus - Priedaini, Lielupi, Buldurus, Dzintarus, Majorus, Dubultus, Jaundubultus, Pumpurus, Mellužus, Asarus, Vaivarus, Jaunķemerus un divas nelielas pilsētas - Sloku un Ķemerus. Jūrmalā veiksmīgi sadzīvo pagājušā gadsimta sākumā celtās koka vasarnīcas un mūsdienu kūrortiestāžu ēkas. Daudzi šeit ierodas, lai atgūtu un nostiprinātu veselību, izmantojot rehabilitācijas iespējas, ārstniecisko dūņu un minerālūdeņu iedarbību.

Kopējā pilsētas platība ir 100 kvadrātkilometri. Pilsētas tiesības kopš 1951. gada. Attālums no Rīgas līdz Dubultiem – 24 km, līdz Ķemeriem – 41 km.

Rīgas līcis apskalo visu Jūrmalas ziemeļmalu 32 km garumā. Dienvidos Jūrmalu norobežo otrā ūdensbagātākā kuģojamā upe Lielupe 30 km garumā. Šaurākajā vietā pretī Lielupes līkumam Baņķim starp Dubultiem un Majoriem ir tikai 380 metru. Jūrmalas teritorijā starp starp Sloku un Ķemeriem atrodas ezeri, purvāji un mitrāju meži. Kāpu zonā ir 32 km gara irdeno dzelteno milšu pludmale. Sastopamas priežu mežaudzes. Tāpat pilsētā apskatāma vēsturiskā koka arhitektūra, kas lieliski savijas kopā ar jaunceltnēm.

Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Ķemeru Nacionālais parks, Dabasparks „ Ragakāpa” Lielupē, Eiropas nozīmes dabas liegums „ Lielupes grīvas palieņu pļavas”, dabiskās ar sēŗu un ģipsi mineralizētās balneoloģiskās kūdras dūņas Ķemeros, četru veidu minerālūdens avoti. Sastopama liela ainaviskā un bioloģiskā daudzveidība.

Jomas iela ir viena no centrālajām un vecākajām Jūrmalas ielām, kas savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un pārvērtības. No „purva visdziļākā” 19.gs. vidū līdz populārai tirdzniecības, izklaides un pastaigu vietai 21.gs. sākumā.