Ogres un Pārogres ainiņas

Ogres pilsētas nosaukums ir cieši saistīts ar Ogres upi, par kuras vārdu ir vairāki nostāsti. Indriķa hronikā Ogres upe dēvēta par Vogeni (Wogene, Woga). Pēc igauņu vēsturnieka Alvres domām vārds Vōgene nozīmējis „straujā, viļņainā (upe)", to pamatojot ar to, ka līvu valodai radniecīgajā igauņu valodā voog nozīmē „straume", „plūsma", „vilnis", bet voogama — „plūst", „tecēt", „viļņot". Laika gaitā vārds Voga varēja pārtapt tagadējā Ogres nosaukumā. Latviešu teika stāsta, ka laikā, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, ķeizarienes Katrīnas I valdīšanas laikā uz šo apkaimi sūtīti zaldāti, kas vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem (krievu: угри), no kā it kā esot cēlies jaunais upes vārds.

Tagadējā novada teritorija bijusi apdzīvota jau pirms 3000 – 5000 gadiem - par to liecina arheoloģiskie izrakumi Ogrē un tās tuvākajā apkārtnē. Pirmo reizi Ogres puse minēta Livonijas Indriķa hronikā (1225. – 1226.), jo Ogres upes (hronikā tā minēta kā Vogene) lejtecē 13. gs. notika Livonijas ordeņa un polockiešu kaujas. Vēlāk Ogres upes (Wogena, Woga) vārds atrodams senajās kartēs, līgumos, robežu noteikšanā.

Par senāko apdzīvojumu vietām liecina divas senvēsturiskas vietas - Ķentes kalns, uz kura līdz 9. gs. atradusies senču pils, kā arī Ogres Zilie kalni.

Ķentes pilskalns un apmetne ir ievērojamākais arheoloģijas piemineklis Ogres pilsētā. Šobrīd grantī pilnīgi noraktais kalns atradās pilsētas austrumu nomalē, teritorijā starp dzelzceļa un Ogres upi. Senvietai tautā saglabājušies vairāki nosaukumi – Vecā Rīga, Kanča kalns, Kamieļmugura. Senatnē kalna rietumu pusē bijis ezers. Visapkārt pilskalnam atradusies ap 2 ha liela apmetne. Par Ķentes kalnu saglabājušies daudz nostāstu un teiku. Senākie iedzīvotāji te apmetušies jau 1.gt. p.m.ē., 5. – 9.gs. kalnā atradies pilskalns. Pilskalns piedzīvojis dramatiskas cīņas, trīs reizes tas ieņemts un nodedzināts. Pēdējo reizi iekarots 9.gs. un pēc tam pamests uz visiem laikiem. Pilskalnā dzīvojuši gan balti, gan Baltijas somu cilšu pārstāvji, 5. – 9.gs tas bijis nozīmīga Daugavas lejteces centrs. No 1954. līdz 1958.gadam Ķentes kalnā notika plaši arheoloģiskie izrakumi A.Stubava vadībā, kuru laikā arheoloģiskais piemineklis tika pilnīgā izpētīts. Ogres Zilie kalni,ceļa. Pilskalns izveidots Zilokalnu augstākajā vietā, no divām pusēm nogāzes aprokot un nostāvinot. Spriežot pēc neizteiktā kultūras slāņa, šeit bijusi īslaicīga patvēruma vieta. Senkapi

Neliela viduslaiku kapsēta atradusies pie Ogres ietekas Daugavā. Patreiz senvieta appludināta. Vēl vieni senkapi atradās pie Puigu mājām. Izrakumi šeit izdarīti 1954.gadā I.Cimermanes vadībā, izpētot 16. – 17.gs. apbedījumus un atrodot arī agrāka perioda – 5. – 6.gs. senlietas.

Vairāk: http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/vesture/

Dendroloģiskais parks "Lazdukalni" tautā saukts arī par Špakovska parku, tā platība ir 5,9 ha un tas atrodas Pārogrē. Parkā aug 412 sugu koki, košumkrūmi un 7000 dažādi stādījumi. Uz kalna augstieni ved 100 pakāpieni, parkā izveidotas pastaigu takas, kā arī speciālā Purva taka, kalna virsotnē ir dīķis ar ūdensrozēm. No skatu torņa paveras skats pāri koku galotnēm uz Daugavu.

Stāsta, ka Ogres apkaimē, Ogresgala pagasta “Mazstaldātos” dzimtļaužu ģimenē piedzimusi meitiņa Marta. Viņa augusi dzīvespriecīga, bijusi ļoti skaista. Marta nav pakļāvusies muižkungam un aizbēgusi uz Alūksni, kur viņu par audžumeitu pieņēmis prāvests Gliks.

    Lielā Ziemeļu kara laikā Marta nonākusi Krievijas ķeizara galmā un vēlāk kļuvusi par Krievijas valdnieci Katrīnu. Ciemodamās dzimtajā pusē, cariene esot iestādījusi ozolu pie “Truču” mājām, tāpēc šo ozolu sauc par Katrīnas ozolu. Cits nostāsts vēsta, ka Katrīnas stādītie ozoli augot pie “Mazstaldātiem”.

    Ar Krievijas valdnieci Katrīnu saistīta esot arī Ogres vārda izcelsme. Kad ķeizariene braukusi pa Vidzemi, viņa atcerējusies bērnības upi, kurās dzīvojuši zuši, un likusi saviem pavāriem tos saķert. Pavāri vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem (krieviski “угри”). Iespējams, ka, latviskojot šo vārdu, upe ieguvusi Ogres nosaukumu, bet vēlāk tā sāka saukt arī apdzīvoto vietu. Arī pagasta nosaukuma izcelsmei acīmredzot ir tāda pat vēsture. Bija tā vai nebija, kas to zina. Visticamāk, ka ar zušiem Ogres upes un apdzīvotas vietas nosaukumiem zināms sakars tomēr ir.

Ogres upe ir trešā garākā Latvijas upe, tā nekad nav bijusi nevienā posmā padziļināta. 2003. gadā Latvijas Dabas fonda eksperti konstatēja Ogres upē liela īpaši aizsargājamo biotopu un augu sugu atradņu koncentrāciju. Upes ielejā atrodas 15 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi, tādi kā nogāžu un gravu meži, izcilas straujteces, parkveida pļavas, augu sugām bagātās atmatu un dabisko palieņu pļavas, ozolu, gobu un ošu jauktie meži, pārmitrie platlapju meži un citi biotopi, kas gandrīz vairs nav saglabājušies Eiropas blīvi apdzīvotajos rajonos un strauji izzūd urbanizētajās teritorijās arī Latvijā. Ogres upes ielejas krasti ir izteikti vērsti pret ziemeļiem un dienvidiem, līdz ar to katrā krastā ir savs mikroklimats. Ja vienā jau zaļo zāle un zied efimēri, tad otrā krastā vēl sniegs nav nokusis. Arī tik liela aizsargājamā auga koncentrācija, piemēram, kā augstais gaiļpiesis pie Ogres upes, nav citur Latvijā. No 2004. gada Ogres Ziliem kalniem un Ogres upes ielejai ir noteikts dabas parku statuss.

Brīvības ielā Ogrē ir apskatāmi 20.gadsimta 20.–30.gadu arhitektūras paraugi. Šeit savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi. Brīvības ielas gājēju posms atveido Ogres upes tecējumu. Puķudobes ar savvaļas augu stādījumiem veidotas kā stilizētas salas.

 Ielas posma sākumā labiekārtotais skvērs kļuvis par ogrēniešu un pilsētas viesu iecienītu pulcēšanās vietu. Gājēju ielu noslēdz skvērs ar strūklaku un tēlnieka Jāņa Karlova darināto baltās cielavas skulptūru "Sargātāja". Pilsētas skvērā notiek mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.

Tēlnieka Jāņa Karlova veidotā skulptūra “Sargātāja”. Tēlnieks atklāja, ka nejauši izlasījis aicinājumu piedalīties konkursā, „Atlika strādāt. Iegādājos akmeni no Somijas, tas bija pamatīgs granīta bluķis – ap 9 tonnas smags, pašreiz skulptūra ir 700 kg smaga, tātad apmēram astoņas tonnas ir gājušas nost,” atminas J.Karlovs. Viņš arī piebilda, ka šādu darbu darījis pirmo reizi un tas bijis jāveic ļoti filigrāni – lai nekas nenotiktu ar galvu, spārniem vai knābi.

Ogres promenāde ir Krasta iela. Šī iela - promenāde - novietota gar Ogres upes krastu pilsētas centrālajā daļā. Neskatoties uz to, ka promenādei ļoti prasās renovācija, tomēr tā ir un paliek jauka pilsētnieku un pilsētas viesu pastaigu vieta. No promenādes paverās skaistas ainavas uz upi un tiltiem par to. Promenādes malā ir kafejnīca, Ogres pareizticīgo baznīca un Ogres prokuratūra, kas atrodas kalnā skaistā vietā.

Ogre ir vecās Rīgas vieta un Ogres upes krastos dzimusi vēlākā Krievijas imperatore Katrīna I. Iespējams, ka tieši Katrīnas kāre uz kādreiz Ogres upē tik bagāti mītošajiem zušiem bijusi viena no Ogres nosaukuma izcelšanās ierosmēm.

Par leģendām apvītu vēsturi kļuvusi arī nesenā Ogres kā tekstilrūpniecības giganta slava un pilsētas brīvdomīgais un dumpinieciskais gars, kas ļāvis šeit izskanēt neaizmirstamiem Imanta Kalniņa un grupas "Pērkons" koncertiem, vērienīgajam folkloras festivāla "Baltika-88" noslēgumam.

Gūstiet daudz jauku emociju pilsētā ar pagātni, nākotni un tagadni - pilsētā ar vērienu, kā to izdarīju arī es!