Brīvības iela ir simboliska skatuve, zīmju sistēma, stāsts par vēsturi
un kariem, par kuriem varam teikt, ka tie beidzās tikai vakar, lai arī pagājis
jau varbūt vesels gadsimts. Brīvības iela nav tikai konkrēta Rīgas iela. Tā ir
pasaules varas vēstures skatuve. Tas ir stāsts par vienas Eiropas pilsētas un
tās iedzīvotāju attiecībām ar varu.
Pirmais Pasaules karš un tā sekas daudzu Eiropas vēsturnieku
interpretācijās beidzas ap to laiku, kad Rīgas galvenajai ielai atdeva Brīvības
nosaukumu. Rīga karā vienmēr bijusi iesaistīta starp citām varām. Un arī
Brīvības iela ir tāda ass – starp Austrumiem un Rietumiem, starp citām varām.
2014. gadā, kad Rīgā sabrauks tūristi un kultūras mīļotāji no citām
valstīm, jo RĪGA BŪS Eiropas kultūras galvaspilsēta, tad Brīvības iela apgūs
telpas, kuras plašākai sabiedrībai nav bijušas pieejamas, bet kuru vēsturiskā
pastāvēšana tieši saistīta ar ar vēstures notikumiem, atvērs diskusijai tēmas,
par kurām dažādu varu un liktens diktētu pagriezienu dēļ runāts nelabprāt un
kuras vēl aizvien ir tabu.
Brīvības iela 2014. gadā veidos pati savu paplašinājumu ne tikai
pagātnē.”
Jau vairākus gadus Brīvības ielas stūrī neizmantota stāv bijusī Valsts
drošības komitejas ēka. 2014. gada pavasarī, atverot šo ēku, kas tautā tiek
dēvēta par „„Stūra māju””, ar liktens lietu stāstiem, izstādēm un dažādiem
kultūras pasākumiem mēģināsim kliedēt un dziedēt šīs vietas atmosfēru. Šajā ēkā
dažādos laikos valdījušas dažādas varas, atstājot sava laika nospiedumus.
Projektā būs sešas tematiskas ekspozīcijas, ko veidos Latvijas Okupācijas
muzejs, biedrība „Mākslas telpa”, Latvijas Trimdas muzejs, Latvijas Naivās
mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs un SIA „Kinolats”.
Ekspozīcija aptvers ēkas 1. stāvu, pagrabtelpas, 5. un 6. stāvu, kā arī
iekšpagalmus.
Par spīti visam Rīga 2014
Desmit lietu stāsti par cilvēku un varu Rīga 2014
Draudzības (re)konstrukcija Rīga 2014
Liktens lietu muzejs Rīga 2014
Latvieša koferis Rīga 2014
Izstaigā „Stūra māju”! Rīga 2014
Esplanāde 2014 Bez tematiskās
līnijas
Par spīti visam
Jebkura Eiropas valsts lepojas ar savu naivās mākslas mantojumu,
veidojot kolekcijas un popularizējot tās. Latvijas naivā māksla savu uzplaukumu
ir piedzīvojusi laika posmā no 1950. līdz 1990. gadam, kad šim uzplaukumam par
iemeslu netieši bija Otrais pasaules karš un tam sekojušā Latvijas okupācija.
Izstādē atspoguļots radošo personību paveiktais, kuru dzīves gājums bijis
saistīts ar okupāciju, izsūtījumu un vienkāršu radošas personības vēlmi
pretoties necilvēciskam režīmam.
30.04.2014 - 30.10.2014
Desmit lietu stāsti par
cilvēku un varu
Rīgas vēstures un kuģniecības
muzejs iecerējis izstādi, kurā ar lietu starpniecību izstāstīs stāstus,
parādot, cik daudzveidīgu, sazarotu un pārsteidzošu informāciju tās spēj
sniegt. Stāstus stāstīs galvenie „stāstnieki” – desmit muzeja priekšmeti, tos
papildinās un izvērsīs citi muzeja krājumā esošie priekšmeti. Tādējādi par
izejas punktu izmantojot vienu konkrētu lietu, tiks atklāta ne tikai konkrēta
cilvēka, bet arī dzimtas un līdzcilvēku, pilsētas un valsts likteņi varu maiņās
20. gs.
Draudzības (re)konstrukcija
Izstādes „Draudzības (re)konstrukcija” centrā
ir attiecības – „draudzība”, kas tiek veidota, veidojas vai tiek uzturēta
piespiedu apstākļos, kad lielvaru pārstāvji iedomājas „draudzēties” ar mazākām
valstīm, iezīmējot savstarpējas attiecības, kas parastos apstākļos nerastos.
Piemēram, PSRS lielajā „tautu draudzībā”, pavisam citā veidolā – ASV un
Islandes attiecībās, vai arī vēl kādā no itin daudzajiem gadījumiem. Izstāde
piedāvās šo attiecību, draudzību (re)konstrukcijas mākslas valodā. Izstādē tiks
izmantoti gan arhīvu materiāli, gan mūsdienu mākslinieku darbi, kas reflektē
par projekta tēmu.
30.04.2014 - 30.09.2014
Liktens lietu muzejs
Liktens lietu muzejs aicina rīdziniekus
ekspozīcijai pieteikt sev svarīgus priekšmetus un lietas, uzticot jaunajam
muzejam dzīvesstāstus, kas saistīti ar priekšmetiem, kas mainījuši viņu dzīvi
un vienmēr bijuši līdzās. 2014. gadā tiks vērtas durvis jaunam personīgās
vēstures priekšmetu muzejam, kuru rīdzinieki būs veidojuši paši. Jaunā
interaktīvās sociālās komunikācijas forma ieved priekšmetu un lietu pasaulē,
veidojot ekspozīciju, kas cieši saistīta ar cilvēka dzīvi. Ekspozīciju
papildinās videoekrāni ar priekšmetu stāstiem. Tiks arī izdota grāmata „Liktens
lietas”, kas apkopos spilgtākos stāstus un priekšmetu attēlus. Projekta autore
ir režisore un žurnāliste Ilona Brūvere. Mākslinieks – Artis Rutks.
Latvieša koferis
Ļaužu izbraukšana no Latvijas ir notikusi
daudzos lielos viļņos, kurus caur individuāliem stāstiem un cilvēku pieredzi
paredzēts atspoguļot izstādē. Galvenais izstādes simbols ir koferis. Kofera
piepildīšana ir aizbraucēju pēdējā izvēle un izšķiršanās par vērtībām – ko ņemt
līdzi un ko atstāt. Latviešiem ļoti bieži tas, kas palika ārpus kofera, tika
atstāts un zaudēts uz visiem laikiem. Izstādes mērķis ir parādīt, ko tad
latvieši liek savos koferos, dažādu iemeslu dēļ atstājot dzimto zemi. Izstādes
fokusā būs priekšmeti, kas izstāstīs stāstu ar savu īpašnieku atmiņu,
vēsturisku fotogrāfiju, video un audio materiālu, datorgrafikas un animācijas
palīdzību. Apmeklētāji tiks uztverti ne tikai kā pasīvi vērotāji no malas. Arī
viņiem tiks lūgta atbilde uz jautājumu – ko tu ņemtu līdzi, ja rīt būtu
jāatstāj Latvija uz nezināmu laiku?
30.04.2014 - 01.09.2014
Izstaigā „Stūra māju”!
Okupācijas muzeja projekts
„Stūra māja” dos iespēju visplašākajai sabiedrībai iepazīties ar bijušās Valsts
Drošības komitejas jeb čekas galveno mītni Rīgā, izveidojot izstādi par tās
darbību Latvijā un sagatavojot ēkas apskates maršrutu. Cilvēki varēs apskatīt
ieslodzījuma kameras, pagrabus, pastaigas laukumus, pratināmo personu
pārvadājamo liftu un izmeklētāju kabinetus. Tas būs atklājums jaunajai paaudzei
un valsts viesiem, vienlaikus arī piemiņa tiem, kas cietuši čekas ēkas sienās.
Tā sauktajos čekas pagrabos būs instalācija no Nacionālās sardzes materiāliem,
tiks eksponētas kameras un virtuve. Sestajā stāvā no augšas varēs novērtēt
pastaigu laukumus un apskatīt šauro telpu pratināmo īslaicīgai novietošanai.
Piektajā stāvā paredzēts stāsts par robežsardzes priekšnieku, ģenerāli Ludvigu
Bolšteinu, kurš, protestējot pret Latvijas okupāciju, darba kabinetā nošāvās.
30.04.2014 - 31.10.2014
Bez tematiskās līnijas –
Esplanāde 2014
Rīgas stars glabāts un sargāts vienmēr – pat vistumšākajos laikos.
Esplanāde ir viena no tām Rīgas vietām, kurai jau sen bijusi īpaša nozīme Rīgas
garīgajā telpā. Vecākie rīdzinieki, iespējams, atceras šeit notikušos Latvijas
brīvvalsts Dziesmu un deju svētkus, citam šī vieta atsauc atmiņā romantisku
vakaru slidotavā zem zvaigžņotām debesīm, bet vēl kādam tā saistās ar garīgo
pacēlumu un kopības izjūtu, kas piedzīvota Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa.
Esplanādes parkā, laukumā pretim Raiņa piemineklim, darbosies
nodibinājuma „Rīga 2014” atvērtais birojs – „Esplanāde 2014”, kurā varēs
uzzināt par Eiropas kultūras galvaspilsētas gada jaunumiem, vērot un
piedalīties daudzveidīgās kultūras norisēs. Šī būs īstā vieta, kur diskutēt par
to, kādu Rīgu katrs vēlētos redzēt, vieta, kur satikt un atrast domubiedrus,
vieta, kur justies kā mājās un izbaudīt bezmaksas wi-fi iespējas. Pierakstam
nav nozīmes – mēs visi kaut vai uz brīdi varam būt rīdzinieki 2014. gadā Eiropas
kultūras galvaspilsētā! Rīgas stars jau pieņemas spēkā!
10.06.2013 - 15.09.2013
Latvijas vēstures lapaspuses manā blogā:
http://manalatvija.blogspot.com/2013/04/latvijai-90-1918-2008.html
(mana veidotā filmiņa divas daļas par Latviju)
http://manalatvija.blogspot.com/2013/04/lacplesa-diena.html
(mana veidotā filmiņa par Lāčplēša dienu).
http://manalatvija.blogspot.com/2013/04/sirdspuksti-baltijai.html
(Baltijas ceļa atcerei skrējiens „ Sirdspuksti Baltijai” 2008.gadā)
Plašāk par pasākumiem Rīgā 2014. gadā lasiet http://www.riga2014.org
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru