Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. Veidojusies, sākot no 13. gadsimta vidus, kad Livonijas ordenis šeit uzcēla komtura pili. Pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā un ilgu laiku bijusi Kurzemes un Zemgales hercogistes (vēlāk Kurzemes guberņas) galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta — gājusi bojā gandrīz visa vēsturiskā apbūve.

Senākais Jelgavas nosaukums ir Mītava (vāciski Mitau, lietuviski arī Mintauja). Tas ir latviskas izcelsmes vārds, kas apzīmē mīšanas jeb maiņas vietu. No 17. gadsimta latviešu valodā pilsētas nosaukums ir "Jelgava".

Nosaukums "Jelgava" visbiežāk tiek saistīts ar jēdzienu "pilsēta". Pēc senākiem valodnieku uzskatiem (ieskaitot J. Endzelīnu) Jelgavas nosaukums cēlies no lībiešu valodas vārda "jālgab", kas apzīmē pilsētu. Mūsdienu valodnieki atzīst, ka vārds "jālgab" lībiešu valodā radies no latviešu valodas vārda "jelgava". Pēc biežāk paustā viedokļa, "jelgava" apzīmēja nocietinātu, grūti pieejamu vietu, pretstatā jēdzienam "pilsēta", kas apzīmējis lielu, atklātu apdzīvotu vietu.

Piemineklis dzejniekam Rainim Raiņa parkā.

Latviešu Tautas dzejnieks Jānis Rainis ir laikā no 1891.gada līdz 1897.gadam vairākkārt dzīvojis Jelgavā un strādājis pie Stērstu Andreja par advokāta palīgu. Pieminekli veidojis skulptors Kārlis Zemdega un tas atklāts 1957.gadā.

Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle. Baznīca būvēta 1906. gadā pēc arhitekta K. E. Strandmaņa projekta. Celtne veidota pseidogotiskā stilā, bagātīgi rotāta ar dekoratīviem elementiem. Virs ieejas atrodas vietējas nozīmes mākslas darbs – bareljefs „Svētais vakarēdiens". Baznīca II Pasaules kara laikā izdega, tās atjaunošana tika pabeigta tikai 1992. gadā, kad agrākā izskatā atjaunots baznīcas tornis. 1996. gadā pāvests Jānis Pāvils II baznīcai piešķīra katedrāles statusu.

Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle. Baznīca uzbūvēta ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu pēc arhitekta N. Čagina projekta no 1890. līdz 1892. gadam, daļēji saglabājot iepriekšējās, pēc arhitekta F. B. Rastrelli projekta 1774. gadā celtās baznīcas pamatus un altāra daļu. Katedrāle cieta no postījumiem II Pasaules kara un padomju varas laikā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā tika atdota pareizticīgo draudzei un uzsākta tās atjaunošana (1993-2003). Katedrāles zvanu tornī ir deviņi zvani, lielākais zvans sver 830 kg.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Muzeja ēka, kas pazīstama ar vēsturisko nosaukumu Academia Petrina, celta 1775. gadā pēc pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona ierosmes agrākās hercogu pilsētas pils vietā, tajā atradusies pirmā augstskola Latvijas teritorijā. Pārbūves projekta autors ir arhitekts Severīns Jensens.

Muzeja ekspozīcijas vēsta par nozīmīgām vēsturiskām norisēm no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām Jelgavā un novadā. Vislielākā muzeja krājuma vērtība ir latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa (1887-1975) darbu kolekcija.

Piemineklis Ģedertam Eliasam.

Piemineklis atklāts 1987. gada 23. septembrī. Autori – tēlnieks J.Zariņš un arhitekts D. Driba.

Visiespaidīgākais apskates objekts, bez kura Jelgavas apmeklējums nebūtu pilnīgs, ir Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis.

Šeit līdz 1944. gadam atradās Sv. Trīsvienības baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Jelgavā un uzskatāma par vienu no pirmajām jaunuzceltajām luterāņu mūra baznīcām Eiropā.

Baznīca bija lielākā baznīca Zemgalē, piederēja vācu draudzei. Baznīcu sāka celt 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles, par tās autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Dievnamu iesvētīja 1615. gada 25. maijā, bet torni piebūvēja vēlāk - 1688. gadā, pēc arhitekta Martina Knoha projekta. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, un tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 m.

1944. gada jūlijā aviācijas uzlidojuma laikā tika nopostīta lielākā daļa Jelgavas, tai skaitā arī Sv. Trīsvienības baznīca. Kopš tiem laikiem palicis vienīgi zvanu tornis, kas pēc rekonstrukcijas 2010. gadā ir atvērts apmeklētājiem. Torņa vēstures ekspozīcijas ļauj uzzināt vairāk par pirmajiem Latvijas Valsts prezidentiem, kas nākuši no Zemgales, iepazīt Jelgavu no aizvēstures līdz mūsdienām, virtuāli izstaigāt agrāko Sv. Trīsvienības baznīcu un noskaidrot, kā top un kādi raksti redzami Zemgales tautastērpā. Torņa 9.stāvā iespējams apskatīt gleznu izstādi, bet no skatu laukuma ar stikla grīdu iespējams vērot Jelgavas panorāmu uz visām debespusēm. Tornī atrodas arī franču restorāns „La Tour de Marie”, konferenču zāle un tūrisma informācijas centrs.

Piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem pie Sv. Trīsvienības baznīcas torņa atklāts 2003. gada 14. novembrī, autore - tēlniece Arta Dumpe.

                          Skats no jaunā kājāmgājēju tilta.

Piemineklis pirmajam Jelgavas pils cēlājam mestram Konrādam No Madernas.

 

Piemineklis pirmajam tagadējās Jelgavas pils cēlājam hercogam Ernstam Bīronam.

 

Skvērā aiz Jelgavas kultūras nama uzstādīta 6,2 metrus augsta skulptūra, kas veltīta izcilās balss īpašniecei N.Bumbierei. Skulptūras autors K.Īle skulptūrā apvienojis divas N.Bumbieres dziesmas – «Dziesmu par pēdējo lapu» un «Mēmo dziesmu». Skulptūras pamatnē, atsaucoties uz dziesmas vārdiem «... sadedz savu balsi meklējot», ir stilizēts ugunskurs, no kura paceļas līgans virpulis, kas sev līdzi aizrāvis dažas kļavas lapas, un uz lielākās no tām ir plūstošs N.Bumbieres portrets.

 

Svētās Annas luterāņu katedrāle. Baznīcas dibināšanas akts apstiprināts 1567. gadā un tā ir vecākā līdz mūsdienām saglabājusies Jelgavas celtne, kā arī pirmā luterāņu baznīca Latvijā, kas atjaunota pēc II Pasaules kara. Dievnamā regulāri notiek garīgās un klasiskās mūzikas koncerti, kuros uzstājas augsta līmeņa Latvijas un ārvalstu izpildītāji.

                                           Jelgavas mākslas skola.

 

                                             Grēbnera parks.

 

 

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem „Lāčplēsis”. Piemineklis atrodas Stacijas skvērā, atklāts 1992. gada 21. novembrī. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kurš atjaunoja sava tēva Kārļa Jansona par tautas ziedojumiem veidoto un 1932. gadā atklāto pieminekli „Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”. Pēc II Pasaules kara piemineklis tika iznīcināts, tā fragments tika atrasts 1988.gadā un šobrīd atrodas pie Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja.

 

                                    Svētā Jāņa luterāņu baznīca.

                        

 

Alunāna parkā, bijušajos Jāņa kapos, ir apglabāts Latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns. 1913. gadā par latviešu tautas ziedojumiem tika izgatavots šūnakmens piemineklis ar tēlnieka Burkarda Dzeņa veidotu Ādolfa Alunāna bareljefu.

Piemiņas akmens Alunāna parkā veltīts vienam no Jelgavas Latviešu biedrības dibinātājiem Jurim Māteram. Kapa vieta un piemineklis nav saglabājies, tāpēc akmens uzstādīts apmēram tajā vietā, kur apbedīts Juris Māters.

Māteru Juris jeb Juris Māters (1845—1885) bija latviešu rakstnieks un žurnālists. Pirmās Tautas atmodas darbinieks, tautībnieks, laikrakstu "Baltijas Zemkopis" (1875—1880) un "Tiesu Vēstnesis" (1880—1884) izdevējs.