Tukums

Tukums ir neliela, dārzu ieskauta mazpilsēta Kurzemes pievārtē, taču šejienieši sevi mūždien uzskatījuši par kurzemniekiem, jo viņos ir gan kurzemnieku lepnums un turība, gan kurzemnieku spīts un nepiekāpība.

Tukums ir tā vieta, kur satiekas mazpilsētas miers ar mūsdienu dzīves spraigumu – viens otru nekādi netraucē skaļš un jautrs pasākums līdzās klusai un mierīgai muzeju apskatei. Vecpilsēta, ar laukakmeņu bruģi un vecajām mājām, ir kā radīta romantiskām pastaigām draugu pulkā vai divvientulīgos pārīšos. Dažādu paaudžu māksliniekiem – ideāla vieta radošās iedvesmas gūšanai.

Pilsētas centrs un strūklaka ir labākā vieta, kur norunāt randiņus, satikties dienā vai vakarā, vienalga - esi vecs vai jauns. Garšīgs ēdiens un omulīga atmosfēra kafejnīcās un krodziņos, viesmīlīgi un atsaucīgi cilvēki. Tāds ir Tukums!

Ziemā Tukuma apkārtnē var izslēpoties pēc sirds patikas. Kam netīk lielais aukstums ārā, tie var slidot vai aizrautīgi uzspēlēt boulingu. Bet ja ziemā netīk kustēties ārā no mājas, tad šurp var doties pavasarī. Tad visapkārt zied ķirši, ābeles un bumbieres. Vasarā visapkārt virmo rožu smarža.

Ne jau velti saka – uz Tukumu pēc smukuma! 

Pilsēta atrodas Slocenes upes krastos. Tukuma platība ir 12,9 km2.

Pilsētas nosaukums ir cēlies no Baltijas somu valodām: vai nu no Tukku magi (mūsdienu lībiešu: Tukā mō), kas skaidrojams kā "pakalnu rinda" vai "kaudžu kalni" vai arī, pēc citas hipotēzes, vietvārds cēlies no līvu vārdiem tutkam maa — "gala zeme".

Tukuma vēsture

Sākotnēji pilsētas vietā dzīvoja Vanemas līvi. Līdz vācu bruņinieku iebrukumam šeit atradās kuršu pilskalns ar koka pili. Par citu etnosu esamību liecina arī vairākkārtēji arheoloģiskie izrakumi Tukuma pilskalnā un citviet. Vēstures avotos Tukuma vārds pirmo reizi minēts 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā. Livonijas ordenis Tukumā pie senā satiksmes ceļa, kas caur tagadējo Jūrmalu savienoja Rīgu ar Kuldīgu un tālāk ar Prūsiju, uzcēla mūra pili. Pils celtniecības laiks nav precīzi zināms, bet uzskata ka tā celta mestra Gotfrīda fon Roges valdīšanas laikā (1298 - 1307). Savas stratēģiskās nozīmes dēļ ("Kurzemes vārti") Tukuma pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestram, tajā pastāvīgi uzturējās nedaudz ordeņbrāļu un to izmantoja kā pārtikas un preču noliktavu. Zināms, ka 1381. gadā Tukumā mitinājās mestrs Vilhelms no Frīmersheimas. Vēstures avotos Tukums kā miests minēts 1445. gadā. Livonijas pilsoņu karu laikā Tukumu 1484. gadā mēģināja ieņemt Rīgas karaspēks, ar mērķi to pievienot Rīgas landfogtejai.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Tukums kļuva par virspilskunga rezidenci. Pēc atkārtotas izpostīšanas Zviedru-poļu kara, Otrā Ziemeļu kara un Lielā Ziemeļu kara laikā Tukuma pils zaudēja savu militāro nozīmi. 18. gadsimtā, pārbūvējot pils ziemeļrietumu stūri, izveidoja divstāvu torni, kurā šobrīd atrodas pilsētas vēstures muzejs „Pils tornis”.

Pēc tam, kad 1795. gadā Krievijas impērija anektēja Kurzemes hercogisti, Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, bet pēc sešiem gadiem tika atvērta pirmā skola. 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas. Pēc piecpadsmit gadiem parādījās pirmais ielu apgaismojums. 1877. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Tukums. 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā norisinājās bruņotā sacelšanās, kuras laikā gāja bojā 120 cilvēki. 1923. gadā tika uzsākta pilsētas elektrifikācija. Kopš 1995. gada pilsētā notiek ikgadējie Tukuma pilsētas svētki.

Tukuma Meža kapu vecā daļa ir gandrīz kā parks, kur apskatāmi dažādu formu košumkrūmi un koki, kā arī savdabīgi tēlniecības un mazo arhitektūras formu pieminekļi .Te kalna pakājē 20. gadsimta 30. gados izveidoti brāļu kapi ar K. Zemdegas veidoto pieminekli – jaunu karavīru ar šauteni rokās, dodot uzticības zvērestu savai tautai. Pieminekļa atklāšana notika neilgi pirms padomju armijas ienākšanas Latvijā - 1940. gada 19. maijā, un tajā piedalījās arī Valsts prezidents K. Ulmanis. Šis piemineklis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem K. Zemdegas darbiem.