Bīriņu pils

Pakalnā pie ezera paceļas 1860. gadā celtā Bīriņu Pils. Tā ir romantiska ar mīlestību radīta vieta tuvu Rīgai, Siguldai un Saulkrastu jūrmalai.

Pili ieskauj gleznains parks, ezeri un muižas ēkas ar viesnīcu, restorānu, telpām kāzām un semināriem. Veselībai kalpo dažādās pirtis, Mežaparka pastaigu takas, zirgu izjādes, izbraucieni ar velosipēdiem un laivām.

Bīriņu muižas kungu māja ir būvēta neogotiskā stilā kā divstāvu ēka, tās centrālajā daļā ir trīsstāvu rizalīts. Visus četrus ēkas stūrus rotā tornīši, dienvidrietumu pusē atrodas lielais tornis. Bīriņu muižas kapličā atrodas bijušā īpašnieka L. A. Mellīna piemineklis.

Bīriņu muižas vēsture

Kā pirmais līvu Kubeseles pilsnovada Kolcenes muižas (līvu: Koldsell, vācu: Koltzen) īpašnieks 1574. gadā zināms Turaidas pārvaldnieks un rakstvedis Jānis Bīrings (Johannes Bürinck vai Büring). Viņš šo muižu ieguva par varonību Livonijas kara laikā, atbrīvojot Straupes, Turaidas un Cēsu pilis no Ivana IV karaspēka un no viņa uzvārda cēlās vietas nosaukums Bīriņi (Büringshof). Bīriņa muižai piederēja Eikaži un vēl seši zemnieku ciemi. Zviedru Vidzemes laikā par muižas īpašnieku kļuva Johans Hinderzons Reiters (1639), Rīgas birģermeistars Johans Flīgelns, Samsonu dzimta (no 1662). Pēc Vidzemes ievienošanas Krievijas impērijai par muižas īpašnieku kļuva Kārlis Frīdrihs Mengdens (1725-1782), vēlāk viņa znots tiesnesis Ludvigs Augusts Mellīns, kas 1796.-1831. gadā bija Vidzemes guberņas virskonsistorijas direktors. 1793.-1795.gadā tika pārbūvēta Bīriņu muižas kungu māja.

1813. gadā muižu ieguva Mellīna znots Aleksejs fon Pistolkorss, bet viņa dēls Augusts fon Pistolkorss 1857.-1860. gadā veica jaunas muižas kungu mājas celtniecību pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822-1877) projekta. 1870. gadā ierīkoja ceļu līdz Saulkrastiem (Neibādei), kur sāka veidot jaunu kūrortu. 20. gadsimta sākumā pēc arhitekta R.H.Cirkvica projekta ēkas fasāde tika vienkāršota.

Pēc 1920. gada agrārās reformas muiža tika nacionalizēta un piešķirta Rīgas grāmatrūpniecības slimokasei, kas 1926. gadā tajā ierīkoja atpūtas namu "Grāmatnieki". Pēc Otrā pasaules kara līdz 1995. gadam pilī darbojās ārstniecības iestādes. Pēc 1995. gada bijušās muižas ēkas tika privatizētas un pilī ierīkota viesnīca un konferenču telpas.