Smeltas no senatnes dziesmotās atziņas, tas ir sava veida
pamats ne tikai latviešu, bet arī mūsu kaimiņu tautu – lietuviešu, igauņu
pasauluztveres estētikai. Jo, pateicoties šādai filozofijai, Baltijas telpā 19.
gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā dzimst muzicēšanas mākas
visaugstākā tautiskā forma – apvienoto amatierkoru kopkoncerta a capella
kopdziedāšanas brīnums. Izaudzis no igauņu, latviešu un lietuviešu folklorā
sakņotajām, mutvārdos saglabātajām un sadzīves atskaņošanas praksē sensenis
koptajām tradīcijām, bagātināts ar kristīgās baznīcas muzikālo rituālu un 19.
gadsimta Rietumeiropas vīru koru svētku “Sing Fest” ietekmēm, tas saukts par
Dziesmu svētkiem – vērienīgi svinēts gan Igaunijā, gan Latvijā, gan Lietuvā.
Šāda tūkstošos skaitļojamu amatierkoru kopēja muzicēšana vairāku stundu garā
koncertā nekur citur pasaulē vairs nav dzirdama...
Šo svētku norise vienmēr bijusi saistīta ar krāšņu ziedu,
zaļoksnēju meiju un ozollapu vainagu smaržu pilnajiem vasaras mēnešiem. retāk
slēgta tipa koncerthallēs, vairāk atklātās estrādēs un plašos brīvdabas
laukumos. Tur tad kopā ar dziedātājiem, dejotājiem un muzikantiem pulcējušies
desmitiem tūkstoši klausītāji un skatītāji - lielo sarīkojumu interesenti.
Ziediem, zaļumiem, valsts un biedrību karogiem rotātie dalībnieku svinīgie
gājieni, ne vienā, bet vairāku dienu koncertos skanošais repertuārs, kurā
ietverti tiklab vokālās, kā instrumentālās un pat horeogrāfiskās mākslas
priekšnesumi, tāpat arī šādos sarīkojumos par obligātu kļuvušie amatiervienību
konkursi (koriem tie tiek dēvēti par dziesmu kariem) - tas viss pieder Dziesmu
svētku tradīcijas jēdzienam.
Būtu jau glaimojoši iedomāties, ka šāds muzikāls unikums ir
tieši pie mums Baltijas krastā dzimušais igauņu un latviešu izgudrojums. Labi
zināms, ka 1869. gada vasarā Tērbatā (Tartu) nepilns tūkstotis igauņu vīru koru
dalībnieku sapulcējās uz saviem pirmajiem - visas Igaunijas (vispārējiem)
dziedāšanas svētkiem. Tāpat kā enciklopēdijās un mūzikas vēstures grāmatās
lasāms, ka pēc četriem gadiem 1873. gada vasarā to pašu kopdziedāšanas formu
atkārtoja latvieši. Tikai nu jau saviem Pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem
mūsu senči piepulcināja kā vīru, tā jauktos korus - kopskaitā 1003 dziedātājus
- samērā plašai divu dienu (atsevišķa garīgā un atsevišķa laicīgā) koncerta
programmām, kas trešajā svētku vakarā tika papildinātas ar drosmīgāko koru
muzikālo sacensību - konkursu, žurnālistu sajūsminātos aprakstos nosauktu par
"dziesmu karu"...
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notiek Rīgā no
1873. gada 26. līdz 29. jūnijam. Tos
rīko Rīgas Latviešu biedrība; svētku komisiju vada RLB priekšsēdētāja vietnieks
Rihards Tomsons.
Pirmos dziesmu svētkus brīvajā Latvijā sarīko svētku rīcības
komiteja ar profesoru Jāzepu Vītolu priekšgalā. Komponists, tagadejās Mūzikas
akadēmijas dibinātājs, vairāku dziesmu svētku virsdiriģents Jāzeps Vītols
ievadrakstā “Latvim” uzsvēra, ka “mūsu dziesmu svētkiem bijis liels vēsturisks
uzdevums: modināt snaudošo tautas pašapziņu, radīt ticību uz kopdarba spēku un
panākumiem, sargāt un vairot tautas gara mantu un īpatnības. Dziesmu svētkiem
paliek un vienmēr paliks savs stiprākais morāliskais, savs neapšaubāms
politiskais spēks; tiem piešķirts uzdevums paralizēt tautas skaldīšanas
procesu: dziesmā visi satiekas uz vienas platformas, vienā idejiski apvienotā
frontē. Tiem jāpilda vēl otrs vēsturisks uzdevums – vairot un novest līdz
pilnīgumam to, ko mantojam no senčiem”. Līdz ar to, ar lepnumu varam teikt, ka
dziesma mūs vienoja, spēcināja, izveda cauri Padomju okupācijas gadiem.Neraugoties
uz tā laika cenzūru, svētku politizāciju, kā nodevu to rīkošanas atļaušanai,
mums izdevās šo dziedāšanas un vēlāk arī dejošanas tradīciju stiprimāt un
saglabāt līdz mūsdienām, pievēršot arī jauno paaudzi dziedāt un dejot, kopš
1961.gada rīkojot arī skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Dziesmā un dejā
ir spēks. Pat neraugoties uz vairāku dziesmu, tai skaitā himnas “Dievs svētī Latviju”
aizliegumu, mēs atradām citas spēka dziesmas, kā “Manai dzimtenei” , “ Aiz
ezera balti bērzi”, “Gaismas pils”, “Pūt vējiņi”, kas izturēja cenzūru un
izskanēja Mežaparka estrādē. Atmodas laikā mūs spēcināja arī Mārtiņa Brauna “Saule,
Pērkons, Daugava”, kurā ir kāds maģisks kods apslēpts. Ne velti tā 2014.gada
5.septembrī kļuva par Katalonijas himnu.
Dziesmas ceļš cauri laikiem,pirmie dziedāšanas svētki, pirmie
dziesmu svētki, dziesmu svētku starpperiodu noteikšana, dziesmu svētki pirmajā
Latvijas brīvvalsts laikā, Padomju okupācijas gados, atjaunotajā Latvijā, skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku izveide, logo un simboli, Jāzepa Vītola “Gaismas
pils”, Renāra Kaupera, Ulda Marhilēviča un Kārļa Lāča radītie dziesmu cikli,
Artas Melnalksnes un dejas fenomens manis veidotajā informatīvajā filmiņā par
Dziesmu svētkiem.
1.daļa
2.daļa
3.daļa
4.daļa
5.daļa
6.daļa
Rīgas Teikas vidusskola XI skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos
Dziesmu un deju svētki 2013.gads
X skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiena video fragmenti:1.daļa
X skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiena video fragmenti:2.daļa
Pūtēju orķestru finālskate Lielajā ģildē: Pūtēju orķestris "Auseklītis"
Pūtēju orķestru finālskate Lielajā ģildē: Siguldas jauniešu pūtēju orķestris "Sudrabskaņa"
Pūtēju orķestru dižkoncerts "Kad taures sauc"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru