Latvijas neatkarības atjaunošanas 25. gadadiena

          Rīga kā katru gadu 4. maijā pulcēja interesntus gan no tuvākām, gan tālākām pilsētām, kā arī viesus no citām valstīm, kas bija ieradušies izbaudīt tās sajūtas, ko Latvija piedzīvoja pirms 25 gadiem, 1990. gadā, kad atguvām savu neatkarību. Man tajā laikā bija tikai 10 gadi, taču es atceros to saviļņojumu un vecāku bailes par to, kas būs tālāk. Ar ieingteresētību klausījos Saeimas plenārsēdes un skatījos svarīgos jaunumus televīzijā. Mans tētis Juris Lapiņš tolaik bija viens no tv ekrāna sejām Latvijas televīzijā. Viņš vairs nav šajā saulē,  viņš bija viens no tiem, kurus omon vienības 21. augustā, kad tika ieņemta LTV Zaķusalā, nostādīja pie sienas. Taču viņš tikai darīja savu darbu. Pēc neatkarīas atgūšanas tēvs vēl kādu laiku nostrādāja LTV, tad plānoja reklāmas rullīšus un ierunāja filmas Kanālā 2, pēcāk TV3. Dzīves noslēdzošajā posmā viņš vadīja privātfirmu un nomira no vēža 53 gadu vecumā. Mēs dzīvojām pašā pilsētas centrā un no mājas bēniņiem kopā ar kaimiņu Valēriju, kas bija armijas virsnieks, viņi vēroja spindzošās lodes pie iekšlietu ministrijas un bija pat nokāpuši lejā un izgājuši paskatīties, kas notiek Brīvības ielā (tolaik Ļeņina ielā). Biju liecinieks arī Ļeņina pieminekļa demontāžai un barikādēm pie Ministru kabineta, Dzirnavu ielā pie Telefoncentrāles un Vecrīgā. Atmiņā arī Anatolijs Gorbunovs, Mavriks Vulsons, Ēvalds Valters un, protams, Dainis Īvāns kā cīnījās pret Pļaviņu Hess celtniecību. Notikumi, kas paliek atmiņā un tos neizdzēst nekad.

       3.atmoda sākās ar Daiņa Īvāna aktivitātēm, mītiņu pie Brīvības pieminekļa un Manefistāciju Daugavmalā ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem, Tautas Frontes dzimšanu un Baltijas ceļu, kad  cilvēki sadevās rokās un izveidojas dzīvu ķēdi posmā Tallina – Rīga – Viļņa. Tā tika pausta šo valstu vēlme izstāties no PSRS un demonstrēt Baltijas valstu vienotību. Izveidoja 600 km garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu pār  Daugavu un radot vienotību trīs valstu centienos pēc brīvības.

Baltijas Ceļš palielināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās pašnoteikšanās iespējas un veicināja demokrātisko kustību darbību Padomju Savienības teritorijā. Trīs Baltijas valstis veiksmīgi atjaunoja savu brīvību mierīgā ceļā, radot precedentu, kuram sekoja, un cerams, arī sekos, citas valstis - cilvēcīguma uzvaru par totalitārismu.

       3. atmoda Rīgā noslēdzās ar Barikāžu laiku, kad cilvēki no visas Latvijas ieradās, lai aizsargātu stratēģiski nozīmīgos valsts objektus: Ministru padomi, Telefoncentrāli, LR un LTV. Ap objektiem un tuvākajās ielās tika celti aizsprosti no betona plāksnēm, ķieģeļiem un bluķiem utml. Ļaudis, lai sasildītos, kūra ugunskurus un dziedāja. Doma baznīcā bija medicīniskās palīdzības punkts.

    1991.gada 19.augusta rītā masu saziņas līdzekļi pārraidīja informāciju, ka varu Padomju Savienībā ir pārņēmusi Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteja ar PSRS viceprezidentu Genadiju Janajevu priekšgalā. Šis valsts apvērsums bija ļoti vāji organizēts, un to neatbalstīja arī daudzi ietekmīgi politiķi Maskavā, arī Krievijas līderis Boriss Jeļcins.

    Izmantojot šo varas krīzi, 21.augustā Latvijas Saeima pasludināja pilnīgu valsts neatkarības atjaunošanu. Tika atjaunota arī Satversmes darbība, un tas nozīmēja parlamentāras republikas nodibināšanu.

  Islande kļuva par pirmo valsti, kas 22.augustā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. 2.septembrī to pašu izdarīja Amerikas Savienotās Valstis un 4.septembrī arī PSRS Tautas deputātu kongress. 1991.gada 17.septembrī Latvija tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā.

      Ielūkosimies dažos no svētku pasākumiem. Bildes no koncerta Doma laukumā " Pavasara dziesmas" ar grupu "Elektrofolk" un "Jauno Jāņu orķestris" piedalīšanos, Ivo Fomins uzstājas Vērmanes dārzā (paldies Ivo Fomina fanuklubam - Mariannai un Agritai), kā arī svētku noslēguma koncerts Doma laukumā "Brīves dziesmas". Tajā piedalījās Vidzemes kamerorķestris, solisti Aija Vītoliņa, Vineta Elksne, Agnese Rakovska, Daumants Kalniņš, Armands Siliņš, Goran Gora un Imants Daksis. Diriģents Andris Veismanis. Instrumentālā grupa: Aivars Gudrais, Norberts Skraucis, Emīls Zilberts, Ervings Znotiņš. Režijas konsultants Valters Sīlis, scenogrāfs Uģis Bērziņš, koncerta vadītājs Gundars Grasbergs.

Lielkoncertā izskanēja paaudžu paaudzēs iemīļotas un vēsturiski nozīmīgas latviešu rokmūzikas klasiskas dziesmas " Daugaviņa", "Dzīvoš' ilgi, ne tik ilgi"," "Mirušais gadsimts", "Tā gribējās man saules lēkta", "Tālu aizgāja brālis", "Saule, Pērkons, Daugava" , "Atgriešanās" un citas. "Brīves dziesmu" muzikālais vēstījums ir par neatkarības iegūšanu pirms 25 gadiem, brīvības jēdzienu šodien un nākotnē, kas cieši sasaistās ar šīgada gaviļnieka Raiņa daiļradē paustajām idejām, domām un atziņām. Tās arī tika iepītas līdztekus frāzēm no zīmīgās augstākās padomes plenārsēdes 1990.gada 4. maijā, kad tika nolemts, ka Latvijas republika jeb Latvija atkal būs.