Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs. Tā atrodas 119 km attālumā no Rīgas, bet tikai 7 km attālumā no kaimiņu pilsētas Brocēniem. Pilsētas teritorija robežojas ar sava novada Saldus, Novadnieku un Zirņu pagastiem, kā arī Brocēnu novada Cieceres pagastu. Saldus pirmo reizi rakstītos avotos minēts 13. gadsimtā, bet par pilsētas dibināšanas gadu uzskata 1856. gadu. Pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Saldus ir 16. lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita.
Saldus pirmo reizi minēta kā kuršu pils (Salden) novadā, kas 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā nodēvēts par "Zemi starp Skrundu un Zemgali". 14. gadsimtā netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla mūra pili, ko novēlēja ordeņa patronesei Svētajai Mārai un nosauca par "Mūsu mīļās kundzes pili" (vācu: die Burg unserer lieben Frau) jeb Frauenburgu. Pirmo reizi ordeņa piļu sarakstā tā pieminēta 1411. gadā.
Frauenburgas pili, pie kuras laika gaitā izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kas piedzīvoja uzplaukumu Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682). To sekmēja izdevīgais novietojums vietā, kur no Jelgavas—Klaipēdas pasta ceļa atzarojās ceļš uz otro hercogistes galvaspilsētu – Kuldīgu.
Frauenburgas pils plāns 1701. gadā, kas atradusies tagadējā Saldus medicīnas centra vietā.
Lielajā Ziemeļu karā Saldus pils un miests tika nopostīti, saimnieciska dzīve atjaunojās tikai pēc 1856. gada. Saldus pilsētas tiesības ieguva 1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā, kad atradās Vācijas okupācijā. Latvijas brīvības cīņu laikā Saldus bija pirmā pilsēta, kuru 1919. gada 10. martā no lieliniekiem atbrīvoja Oskara Kalpaka komandētais 1. latviešu atsevišķais bataljons.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Saldus saimnieciskajā un kultūras dzīvē bija vērojams uzplaukums. To veicināja arī jaunā dzelzceļa izbūve 1929. gadā, kad gar Saldu sāka kursēt Rīgas – Liepājas vilciens. Pilsētā notika rosīga celtniecība – 3,5 km lielu platību sadalīja 514 apbūves gabalos. 1935.g. Saldū bija 288 rūpniecības uzņēmumi.
No 1940. gada Saldus bija rajona pakļautības pilsēta, ietilpa Kuldīgas apriņķī. 1940. gadā atjaunoja padomju varu, bet jau 1941. gada 29. jūnijā Saldū ienāca vācu karaspēks un palika te līdz kara beigām. Otrā pasaules kara beigās pilsēta atradās Kurzemes cietoksnī un tās tuvumā notika sīvas kaujas, taču līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945. gada 8. maijā Saldus palika Vērmahta okupētajā Latvijas daļā. No 1944. gada rudens līdz 1945. gada 8. maijam Saldus novada teritorija atradās frontes joslā. Rajona teritorijā karam arī tika pielikts punkts: 1945.g. 8.maijā Ezerē tika parakstīts Kurzemē ielenktā vācu karaspēka bezierunu kapitulācijas akts.
1949. gada 31. decembrī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu “Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā” toreizējo 25 apriņķu vietā tika izveidoti 58 rajoni, to vidū arī Saldus rajons. Saldus rajonu izveidoja no Liepājas apriņķa stūra, Aizputes apriņķa daļas, un Kuldīgas apriņķa DA daļas. No 1949.g. 31.decembra Saldus bija rajona pakļautības pilsēta, Saldus rajona centrs.
1949.g. 31.decembrī, likvidējot Kuldīgas apriņķi, no tā Saldus rajonā iekļāva – Cieceres, Gaiķu, Kursīšu, Lutriņu, Pampāļu, Saldus, Sātiņu, Zvārdes pagastus un Saldus pilsētu.
1949.g. 31.decembrī, likvidējot Liepājas apriņķi, no tā Saldus rajonā iekļāva Ezeres un Nīgrandes pagastus.
1949.g. 31.decembrī, likvidējot Tukuma apriņķi, no tā Saldus rajonā iekļauti Blīdenes un Remtes pagasti.
No 1949.g. 31.decembra Saldus rajonā ietilpa Saldus pilsēta, Bāliņu, Bērzu, Blīdenes, Brocēnu, Cieceres, Evaržu, Ezeres, Ezeru, Gaiķu, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Mauru, Novadnieku, Ošenieku, Remtes, Saldus, Satiķu, Sātiņu, Smuku, Striķu, Stūru, Zvārdes un Zvirgzdu ciemi.
Līdz 2001.g. 27. decembrim rajonā bija 18 pagasti – Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zirņu un Zvārdes, Saldus pilsēta un Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju (pilsētas tiesības no 1992. gada 30. janvāra).
2001.g. 27. decembrī ar Latvijas Republikas MK rīkojumu tika izveidots Latvijas pēc skaita 10.novads – Brocēnu novads, kurā iekļāva Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes un Remtes pagastus. Ar Ministra Kabineta lēmumu Nr. 895 no 2007.gada 30.decembra Brocēnu novadam pievienoja arī Gaiķu pagastu.
2009. gadā tika izveidots Saldus novads, kurā tika iekļauti Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagasti, kā arī Saldus pilsēta.
Informācijas avoti:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Saldus
https://www.saldus.lv/novada-informacija/vesture12/
