Pāvilosta

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā 240 km attālumā no Rīgas, 54 km uz ziemeļiem no Liepājas, 70 km uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes uz austrumiem no Gotlandes salas.Pāvilostu kādreiz dēvēja par Āķgalu. Tā ir vieta, kur ejot pa ielu, pēkšņi var attapties pašā jūras krastā un zinātnieki pierādījuši, ka Pāvilosta ir Latvijas vieta, kurā ir visvairāk saulaino dienu gadā. Cauri Pāvilostai tek Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām - tikai 6 kilometri, un visdziļākajām upēm Latvijā. Padomju laikos Pāvilosta bija slēgtā zona. 

Sākotnēji ieplānots kā tirgus laukums, līdz pagājušā gadsimta 30-tajiem gadiem tā arī saukts un ticis izmantots. 20.gs. 50-tajos gados laukumu pārdēvē par Pionieru laukumu. 90.-to gadu sākumā laukumu nosauc skolotāja, sabiedriskā darbinieka un ciemata apzaļumošanas pamatlicēja Ernesta Šneidera (1892.-1948.) vārdā. 1992.gada 30.augustā - skolotāja simtgades jubilejā - E. Šneidera laukumā 2, kur dzīvoja un strādāja skolotājs, uzstādīts piemiņas akmens. Ēkā, kas celta kā aptieka, bet vēlāk bijusi Pāvilostas pamatskola, šodien darbojas Pāvilostas mākslas skola. Laukumā aplūkojami Liepājas mākslas vidusskolas Koktēlnieku klases audzēkņu veidotie kokgriezumi. Laukuma ainavā organiski iekļāvusies viena no vecajām zvejnieku mājām E.Šneidera laukumā 10. Tādas Pāvilostā saglabājušās vairs tikai trīs.

Piekrastē sastopams Eiropas nozīmes īpaši aizsargājams objekts - platākā pelēkā kāpa Latvijā - Pāvilostas Pelēkā kāpa. Tā virzienā gar jūru stiepjas 1.5 kilometrus, bet no jūras uz sauszemi - gandrīz kilometru. 

 50m no krasta, jūrā, viļņi apskalo Pāvilostas Lielo akmeni (Jūrakmeni) – lielāko jūrakmeni Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Tā augstums virs grunts 3,5m (ūdenī 1,5m), apkārtmērs ir 15m. Padomju laikā šis akmens bija robežzīme, jo civiliedzīvotāji gar jūras krastu drīkstēja pārvietoties no Ziemeļu mola līdz Lielajam akmenim.

Moli

   

1878.gada ziemā vācu barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds par saviem līdzekļiem uzsāk divu paralēlu molu - Ziemeļu un Dienvidu – būvi. Sākotnējos ostas vārtus veidoja no pāļu rindām un uz kadiķu zariem klātiem akmeņu krāvumiem. Akmeņu kraušanas darbos bijušas nodarbinātas arī sievietes. 1929.gadā molus pagarina ar betona blokiem. Kanāla garums - 950m. Tomēr kanāla šaurā ieeja (52m) un paralēli izbūvētie moli apgrūtina lielāku kuģu kustību. Padomju gados, kad molus uzraudzīja robežsargi, pastaigas pa tiem bija aizliegtas. Pirms gadiem desmit šādu aizliegumu vairs nebija, bet akmeņu krāvums vētru un ledus iešanas ietekmē bija kļuvis pastaigām bīstams. 2010.gadā moli piedzīvoja rekonstrukciju, un nu tie atkal ir droši pastaigām. Šobrīd Ziemeļu mola garums ir 287m, Dienvidu– 297,5m.

Pāvilostas osta un jahtu piestātne

Pāvilostas osta ir vienīgā mazā osta Latvijas rietumu piekrastē. Osta galvenokārt tiek izmantota zvejas kuģu un jahtu apkalpošanai. Ostas teritorijā atrodas divas jahtu piestātnes, “zilā karoga” jahtklubs, degvielas uzpildes stacija, zivju apstrādes uzņēmums, vairākas zvejas un mazo laivu piestātnes un jahtu servisa centrs.  Ostā pastāvīgi dežūrē Valsts robežapsardzes dienests.

Pāvilostas zvejnieku kolhozā "Dzintarjūra" 1950-tajos 60-tajos gados flotes sastāvā dominēja RB tipa zvejas kuģi, kas tika būvēti Vācijas Demokrātiskajā republikā (Austrumu Vācijā). Kuģa izmēri : garums – 18.20 m, platums – 5.22 m, augstums – 2.5 m. Kuģis tika dāvināts Pāvilostas novadpētniecības muzejam un pateicoties KKF (Kultūrkapitāla fonda) atbalstam 2005. gadā tika restaurēts un kalpo kā tūrisma apskates objekts.

60-to gadu flotes RB tipa zvejas kuģis "Dole".

Kuģa izmēri : garums – 18.20 m, platums – 5.22 m, augstums – 2.5 m. Kuģis tika dāvināts Pāvilostas novadpētniecības muzejam un pateicoties KKF (Kultūrkapitāla fonda ) atbalstam 2005. gadā tika restaurēts un kalpo kā tūrisma apskates objekts. 

Pāvilostas novadpētniecības muzejs un laivu māja

Ēka, kurā izvietots muzejs, būvēta 1897. gadā kā pirmā Pāvilostas mūra ēka. Muzejs lepojas ar daudzām unikālām lietām - Sakas pagastā atrastajiem akmens un kaula cirvjiem, kaltām bronzas saktām un jostām un darba rīku, kāds nav pat Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā - medus spiedi. Kopumā muzeja krājumos glabājās vairāk, nekā 8000 priekšmeti. Laivu mājā apskatāmi lielgabarīta muzeja eksponāti. 2012.gadā pirmo reizi apmeklētājiem atvērts mansarda stāvs, kurā visa gada garumā apskatāmas dažādas mainīgās izstādes.

Miera zīme

   

2006. gadā Pāvilostā tika uzstādīts miera stabs, kas ir atgādinājums cilvēkiem, ka laiks mainīt domāšanu un arī protests pret karu Irākā. Stabs ar uzrakstu “Lai pasaulē būtu miers” ir četrās valodās – latviešu, krievu, angļu un japāņu. Šādu miera stabu katrā šķērsotajā valstī par saviem līdzekļiem novieto plaši pazīstamais velomīlis Oļegs Stoļerovs un viņa domubiedri - Eiropas riteņbraucēju federācija, Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Japanese World Peace Prayer Organisation (Japānas Miera nesēju biedrība).

Pāvilostas Svētā Gara Romas katoļu baznīca

Līdz ar Pāvilostas Romas katoļu draudzes nodibināšanu 1998.gada 7.maijā tika gādāts par iespēju uzcelt katoļu dievnamu Pāvilostā. Ar Pāvilostas domes atbalstu un ieteikumu tika izvēlēta vieta baznīcai. Baznīcas celšanā piedalījās arī paši Pāvilostnieki.

Jau 2000.gada 23.septembrī tika iesvētīta jaunā Romas katoļu Svētā Gara baznīca. Baznīcā kalpo mācītājs Mariušs Kempe. Tajā norit ne tikai daudzi skaisti dievkalpojumi, bet bieži Pāvilostas Mūzikas skolas audzēkņu koncerti. Baznīca ir pati jaunākā un arhitektoniski modernākā no visām Pāvilostas baznīcām, par ko liecina tās veidols un baznīcas zvana tornis.

Pāvilostas Sv. Pētera un Pāvila ev. luterāņu baznīca

Draudzes nams celts pateicoties pašu draudzes locekļu darba spēkam. 1930.gada 15.septembrī tika ielikts pamatakmens Sakaslejas ev. luterāņu baznīcas lūgšanu namam Pāvilostā, bet jau 1930.gada decembrī jaunajai ēkai uzlikts jumts. Baznīcā bieži notiek svētku dievkalpojumi, iesvētības, kristības un laulības. Luterāņu draudze aktīvi piedalās dažādos reliģiskos un pilsētas pasākumos. 2010. gadā baznīcā notiek plaši remontdarbi un 2011. gada 1.maijā Pāvilostas Svētā  Pētera un Pāvila ev. luteriskajā Dievnamā tiek iesvētīta jaunā baznīcas altārglezna. 

Pāvilostas parki

Pāvilostā ir trīs parki. Pāvilostas centrā (pie kultūras nama) atrodas Piecdesmitgades parks, kuru 1929. g. iekopa skolotājs un novadpētnieks Ernests Šneiders. Vienu ozolu tajā 1929.gada maijā pilsetas 50 gadē esot iestādījis Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals.

Simtgades parks ar piemiņas akmeņiem tapa Sakas labajā krastā jau kā turpinājums iesāktajam vēl pēc 50 gadiem - 1979. gadā par godu Pāvilostas simtgadei. Tā centrā ir milzīgs akmens, un šajā parkā aug eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 2007. gadā stādīta liepiņa. Parkā vēl atrodas - Goda novadnieku liepu un ozolu aplis, deputātu ošu aleja, skolotāju liepu dārzs u.c. - katrs stādījums ir īpašs un ar savu stāstu.

Vecākais no Pāvilostas parkiem - Upesmuižas parks (19. gs.) atrodas tuvu Liepājas – Ventspils šosejai. 7,5 hektārus lielais Upesmuižas parks atrodas Sakas upes labajā krastā 2,5 kilometrus no Pāvilostas vēsturiskā centra. Parks veidots 19. gadsimta vidū ap bijušo pils ansambli. Upesmuižas pils nav saglabājusies (nodedzināta 1905. g.). Parkā apskatāms sens akmens sols (perimetrs 5,55 m), pils oriģinālās akmens kāpnes, Upesmuižas parka Lielais akmens. Domājams, tas ir kultakmens. Abus Sakas upes krastus savieno trošu tilts.

Mīlestības priede

Sakas upes ielokā, Celtnieku ielas galā - pāri upei, aug interesants divžuburu koks. Pāvilostā saukta par Mīlestības jeb Līko priedi. Var redzēt , ka vainaga forma atgādina Latvijas kontūru. Priede izsenis bijusi par patvērumu divvientulību alkstošajiem un simbolizē mīlestības spēku. Uz šejieni savā kāzu dienā brauc jaunlaulātie.