Tukums ir
neliela, dārzu ieskauta mazpilsēta Kurzemes pievārtē, taču
šejienieši sevi mūždien uzskatījuši par kurzemniekiem, jo viņos
ir gan kurzemnieku lepnums un turība, gan kurzemnieku spīts un
nepiekāpība.
Tukums ir tā
vieta, kur satiekas mazpilsētas miers ar mūsdienu dzīves spraigumu
– viens otru nekādi netraucē skaļš un jautrs pasākums līdzās
klusai un mierīgai muzeju apskatei. Vecpilsēta, ar laukakmeņu
bruģi un vecajām mājām, ir kā radīta romantiskām pastaigām
draugu pulkā vai divvientulīgos pārīšos. Dažādu paaudžu
māksliniekiem – ideāla vieta radošās iedvesmas gūšanai.
Pilsētas
centrs un strūklaka ir labākā vieta, kur norunāt randiņus,
satikties dienā vai vakarā, vienalga - esi vecs vai jauns. Garšīgs
ēdiens un omulīga atmosfēra kafejnīcās un krodziņos, viesmīlīgi
un atsaucīgi cilvēki. Tāds ir Tukums!
Ziemā
Tukuma apkārtnē var izslēpoties pēc sirds patikas. Kam netīk
lielais aukstums ārā, tie var slidot vai aizrautīgi uzspēlēt
boulingu. Bet ja ziemā netīk kustēties ārā no mājas, tad šurp
var doties pavasarī. Tad visapkārt zied ķirši, ābeles un
bumbieres. Vasarā visapkārt virmo rožu smarža.
Ne jau velti
saka – uz Tukumu pēc smukuma!
Pilsēta
atrodas Slocenes upes krastos. Tukuma platība ir 12,9 km2.
Pilsētas
nosaukums ir cēlies no Baltijas somu valodām: vai nu no Tukku magi
(mūsdienu lībiešu: Tukā mō), kas skaidrojams kā "pakalnu
rinda" vai "kaudžu kalni" vai arī, pēc citas
hipotēzes, vietvārds cēlies no līvu vārdiem tutkam maa — "gala
zeme".
Tukuma
vēsture
Sākotnēji pilsētas vietā dzīvoja Vanemas līvi.
Līdz vācu bruņinieku iebrukumam šeit atradās kuršu pilskalns ar
koka pili. Par citu etnosu esamību liecina arī vairākkārtēji
arheoloģiskie izrakumi Tukuma pilskalnā un citviet. Vēstures
avotos Tukuma vārds pirmo reizi minēts 1253. gada Kursas dalīšanas
līgumā. Livonijas ordenis Tukumā pie senā satiksmes ceļa, kas
caur tagadējo Jūrmalu savienoja Rīgu ar Kuldīgu un tālāk ar
Prūsiju, uzcēla mūra pili. Pils celtniecības laiks nav precīzi
zināms, bet uzskata ka tā celta mestra Gotfrīda fon Roges
valdīšanas laikā (1298 - 1307). Savas stratēģiskās nozīmes dēļ
("Kurzemes vārti") Tukuma pils bija tieši pakļauta
Livonijas ordeņa mestram, tajā pastāvīgi uzturējās nedaudz
ordeņbrāļu un to izmantoja kā pārtikas un preču noliktavu.
Zināms, ka 1381. gadā Tukumā mitinājās mestrs Vilhelms no
Frīmersheimas. Vēstures avotos Tukums kā miests minēts 1445.
gadā. Livonijas pilsoņu karu laikā Tukumu 1484. gadā mēģināja
ieņemt Rīgas karaspēks, ar mērķi to pievienot Rīgas
landfogtejai.
Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Tukums
kļuva par virspilskunga rezidenci. Pēc atkārtotas izpostīšanas
Zviedru-poļu kara, Otrā Ziemeļu kara un Lielā Ziemeļu kara laikā
Tukuma pils zaudēja savu militāro nozīmi. 18. gadsimtā,
pārbūvējot pils ziemeļrietumu stūri, izveidoja divstāvu torni,
kurā šobrīd atrodas pilsētas vēstures muzejs „Pils tornis”.
Pēc tam, kad 1795. gadā Krievijas impērija anektēja
Kurzemes hercogisti, Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. 1800.
gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, bet pēc sešiem gadiem
tika atvērta pirmā skola. 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās
bruģētās ielas. Pēc piecpadsmit gadiem parādījās pirmais ielu
apgaismojums. 1877. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga -
Tukums. 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā norisinājās
bruņotā sacelšanās, kuras laikā gāja bojā 120 cilvēki. 1923.
gadā tika uzsākta pilsētas elektrifikācija. Kopš 1995. gada
pilsētā notiek ikgadējie Tukuma pilsētas svētki.
 |
Tukuma Meža
kapu vecā daļa ir gandrīz kā parks, kur apskatāmi dažādu formu
košumkrūmi un koki, kā arī savdabīgi tēlniecības un mazo
arhitektūras formu pieminekļi .Te kalna pakājē 20. gadsimta 30.
gados izveidoti brāļu kapi ar K. Zemdegas veidoto pieminekli –
jaunu karavīru ar šauteni rokās, dodot uzticības zvērestu savai
tautai. Pieminekļa atklāšana notika neilgi pirms padomju armijas
ienākšanas Latvijā - 1940. gada 19. maijā, un tajā piedalījās
arī Valsts prezidents K. Ulmanis. Šis piemineklis tiek uzskatīts
par vienu no labākajiem K. Zemdegas darbiem.
|
