Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas
svinamās dienas – Ģertrūdes arī Kustoņu, Benedikta, visbeidzot, Lielā un Māras
diena. Šis laika posms ir saistīts ar Zemes mātes atmošanos. Mostas auglības
spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu.
Dienā, kad tās garums tuvinās nakts garumam, latvieši tradicionāli
atzīmē Lielo dienu jeb pavasara saulstāvjus. Šajā dienā daba un cilvēki svin
gaismas uzvara pār tumsu - saules svētkus. Laika gaitā Lielās dienas tradīcijas
iekļautas kristīgo Lieldienu svinībās.
Lielo dienu turam godā 20.vai 21. martā – atkarībā no
tā, vai ir īsais vai garais gads, un cik liela ir uzkrātā kalendārā laika
skaitīšanas kļūda. Senlaikos vecajie, izpētījis Ivars Vīks, pēc šīs dienas
satikās, lai pārrunātu redzēto un izjusto un kopīgi lemtu par to, kas zemi un
tautu sagaida jaunajā gadā.
Jā, tieši jaunajā gadā, jo mūsu senčiem senatnē ar
Lielo dienu sākās saimnieciskais gads; lai tas būtu auglīgs, vajadzēja
šūpoties, tātad ievibrēt zemes enerģiju. «Lielajā dienā, tāpat kā Miķeļos,
saulīte skrien tikai vienā virzienā un pie tam ar lielu skubu. Ikdienas Saules
lēktu un rietu vietas mainās tik strauji, kā nevienā citā gada laikā. Tāpēc šis
laiks ir vislabākais astronomisku novērojumu veikšanai, jo ļauj precīzi noteikt
katru kalendāra dienu.»
Pirms svinamām dienām mūsu senči sakopa māju un sētu,
un to varam veikt arī mēs, piedomājot pie tā, lai māja ir ne tikai tīra un
spodra, bet enerģētiski sakārtota un atbrīvota no sārņiem. Šādā namā dzīvojot,
būsim veselāki un laimīgāki, raits būs katrs solis. Svarīgākais ir atbrīvoties
no aizvainojumiem, sliktām domām, jo tikai tad varēsim ielaist sevī gaismu,
dodot vietu mieram un harmonijai.
Uzliekot Lielās dienas rītā sāli uz bionerģētiski
aktīva akmens, sāls kristāls bioenerģētiskais lādiņš uzlādējas uz ilgāku laiku
– uzlādētu sāli vēlāk izmanto dziedniecībā. Mūsdienās latviskās dzīvesziņas
ceļa gājēji Lielo dienu sagaida ar ugunsrituālu.
To parasti veic vakarā, kad cilvēki beiguši darba
gaitas un var veltīt laiku sevis sakārtošanai. Iedegtā uguns gan stiprina, gan
attīra, dodot ugunij ziedojumu – Latvijā augušus zirņus, pupas – tiek izteikts
konkrēts lūgums, piemēram: «Lai mūsu novadā gudri bērni!», ko pavada vārdi:
«Lai top!».
Laba vēlējumus izsaka gan par savu ģimeni, gan pilsētu un valsti,
runājot to, kas uz sirds. Ugunsrituālos notiek līdzpaņemtā ēdiena svētīšana un
kopīgs mielasts – Lielajā dienā der arī rakstītas olas. Šķiroties ļaudis vēl
cits citam labu un pakavējas ugunskura dūmu dziedinošajā tuvumā. Katrs var ņem
līdzi oglītes, ko noliek mājās vai darbā – kur sirds liek – , lai, tās
uzlūkojot, atcerētos ugunsrituālā saņemto pozitīvo enerģiju.
Saskaņā ar latviešu tradīcijām jākar un jārotā
šūpoles, jāšūpojas un jāapdzied vienam otru, jādzied un jakrāso olas sīpolu
mizās, jāburas, jāper vienam otru ar pūpoliem, jāspēlējas, jādanco, jāgodina
sauli, tādējādi veicinot možumu, veselību un skaistumu visapkārt.
 |
Par Rīgas Danču kluba aizsākumu var uzskatīt 1988. gadu, kad folkloras
draugu kopa „Savieši” katru otro nedēļu vienu no saviem mēģinājumiem atvēlēja
dančiem ar plašākas publikas iesaistīšanu.
Rīgas Danču klubs darbojas gan kā klubs, regulāri organizējot
tradicionālo deju vakarus, brīvi pieejamus ikvienam interesentam, gan arī kā
deju kopa, kas piedalās festivālos, pasākumos, izbraucienos, dejodami paši un
māca dančus arī citiem.
Klubā galvenokārt dejo neapdarinātas, etnogrāfiskās jeb tradicionālās
latviešu, lietuviešu, igauņu un citu kaimiņtautu dejas, kas nākušas no 19. gs.
vidus - 20. gs. sākuma.
Klubs nodarbojas arī ar deju izpēti, rekonstrukciju un deju mācību
materiālu izdošanu. Vasarās tiek organizētas deju nometnes.
|
 |
Folkloras kopa „Rija” savu darbību sākusi 1989. gadā Rīgas 93.vidusskolā.
„Rija” ir apguvusi gadskārtu dziesmas un rotaļu dejas, iemācījusies svinēt latviešu gadskārtu godus, protams, kopā ar skatītājiem. „Rija” ciemojas galvenokārt bērnu namos, veco ļaužu pansionātos, Rīgas un republikas skolās, un tā var sevi dēvēt par latviešu tautas dziesmu, deju un rotaļu kopu, jo, nākot pie publikas, tās mērķis ir iesaistīt dziedāšanā, dejošanā un rotaļās visus klātesošos, tā, lai dejotu visa "zāle". „Rija” sekmīgi piedalās arī tādos Latvijas kultūras un svētku pasākumos kā Pulkā eimu, pulkā teku, Baltika, Latvju ziņģe, kā arī cienījamu Latvijas un Rīgas viesu sagaidīšanas pasākumos, kā, piemēram, Francijas prezidenta Ž. Širaka sagaidīšanā 2001. gadā. Par aktīvu piedalīšanos 18. novembra valsts svētku pasākumos Rija 1999. gadā ir saņēmusi valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pateicības rakstu.
„Rija” ir gaidīts viesis un augstu novērtēta ne tikai Rīgā un Latvijas novados, bet arī atzinīgi uzņemta Lietavā, Igaunijā, Austrijā, Šveicē, Polijā un Anglijā. 2002. gadā kopumā „Rija” ir iepriecinājusi skatītājus, klausītājus, dziedāt un dancot gribētājus vairāk kā 50 koncertos dažādās Latvijas vietās. Pēdējā laikā „Rija” darbojas Jāņa Poruka skolas paspārnē.
|
 |
| Rīgas ģimeņu studija |
 |
Latvijas Universitātes deju folkloras kopa “Dandari” apvieno jauniešus,
kurus saista folklora, īpaši tautas dejas.
Dandaros, izmantojot dejotāju un mūziķu pieredzi, tiek saglabāta un
kopta latviešu horeogrāfiskā folklora – spēles, rotaļas, rotaļdejas, pāru un
daudzpāru dejas (kadriļas), īpašu uzmanību pievēršot izpildījuma detaļām. Kopa
dibināta 1980. gadā Rīgā un vēl arvien uz mēģinājumiem un koncertiem pulcē kā
dejotājus, tā arī muzikantus.
Deju folkloras kopa „Dandari” apgūst arī dziedāšanu, mutvārdu folkloru
un tradīcijas. Daudzas etnogrāfisko tērpu daļas ir pašu dalībnieku darinātas.
Dandaru muzikanti panāk savdabīgu skanējumu, izmantojot senos instrumentus un
atdarinot tautas muzikantu spēles manieri.
Dandari piedalījušies
festivālos Latvijā: Baltica, Gaudeamus, Sudmaliņas, PEPT.
Kopas viesizrādes notikušas
Gruzijā, Polijā, Krievijā (Sibīrijā), Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, ASV,
Spānijā un Francijā; neskaitāmas reizes kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Dandari ir pārstāvējuši Latvijas kultūru Smitsonu institūta Tautas dzīves
festivālā (Vašingtonā, ASV), EXPO 2000 (Hanoverē, Vācijā), kā arī Latvijas
vēstniecību rīkotajos pasākumos.
|
